Veste

Pret šo apģērba gabalu man ir īpaša attieksme. Bija rudens, vakari - tumši, dienas bez saules. Un man - depresīvs noskaņojums. Lai sevi sapurinātu, man vajadzēja kaut ko tādu, kas man visu laiku būtu blakus, kaut ko košu, krāsainu, gaišas emocijas izraisošu. Apsverot visus variantus, paliku pie adīšanas. Izskatot dziju krājumus, ar nožēlu nācās konstatēt, ka sulīgi oranžā krāsā ir tikai sen iepirktais 100% akrils. Nožēlu izmetu miskastē un ķēros pie darba. Uzadīju ātri, un kādu mēnesi valkāju gandrīz katru dienu. Labi vēl, ka paspēju nobildēt, pirms galīgi savalkāju! :) Veste palīdzēja. Uzticīgi bija man blakus ( :D), košā krāsa priecēja gan mani, gan citus. Bet nu akrils, nu jā, bet šī veste bija vairāk nevis apģērba gabals, bet gan psihoterapeitisks līdzeklis cīņā ar depresiju. :)

P.S. Man mugurā izskatās daudz labāk nekā uz pakaramā :)

*********************************

Vienkārši, bet silti

Zeķes! :)

Sarkanās man, zilās - krustdēlam :)

*************************************

Krustdēlam

Personīgi man krāsa nešķita piemērota 3 gadus jaunam brašulim, bet tā vēlējās viņa mamma...




**************************

Lakats - šalle

****************************************

Cerības festivāls ikvienam :)

*********************************************

Es šajā rudenī :)

Komplekts! :)


************************************************

Mans pirmais :)

Lakats!!!

Draugos redzēju Anitras saules lakatu. Tas bija pēdējais piliens manā iedvesmas gaidīšanas kausā. Lakatu dabūju gatavu piecu dienu laikā, neskatoties uz to, ka bija arī citas lietas darāmas. :)


****************************

Bērniem

Šoruden bērniem vajadzēja jaunas cepures un šalles. Dēlam cepuri nopirku, viņam adītas nepatīk... :)


****************************************

Meitai džemperis

Pabeigts jau augustā. Ideja no ''Ievas Mājas''. Podziņa skaistumam. :)


***************************

Heijā!

Es mācos šūt!!!! Esmu ļoti priecīga! Es tikko uzšuvu savus pirmos svārkus! Ohhh! :) Bet nu visu no sākuma.

Vasarā vīramāte iedeva šujmašīnu ''Čaika 134'' un piebilda, ka vajag iedot meistaram, lai noregulē un ieeļļo. Šujmašīna esot praktiski nelietota. Tā kā šūt es nemācēju un nebija, kas man to māca, ar meistara meklēšanu nesteidzos. Septembra sākumā manas dzīvesvietas tuvumā pēc vasaras brīvlaika sāka darboties tāds kā rokdarbu pulciņš, kuru vada profesionāla šuvēja. Super! Es, protams, devos turp... Pirmajā reizē es iepazinos ar visiem, tajā skaitā arī ar vecu onkuli, kurs laboja saplīsušo šujmašīnu! Protams, mēs apmainījāmies ar telefona numuriem, un pēc pāris dienām mana Čaika gāja kā pa sviestu! :)

Pagājušajā reizē es mācījos šūt svārkus. Tad nu sekojot teorijai, man izdevās arī svārki praksē. Neatrādīšu. Melnrakstus apskatei neliek :)

Tagad tikai nezinu, kā lai apvieno ģimeni, māju, bērnu audzināšanu un visus rokdarbus ar savām divām rokām divdesmit četrās stundās diennaktī.... :)

***************************************

Kaut kas top....

Manās rokās nonāca 7 kamoliņi šādas dzijas. 100% kokvilna ar nosaukumu Ibiza. Kaut kas top... :)




**************************

Trīs lietas

1. Uzadīju draudzenes mazajai meitiņai sedziņu un... aizmirsu nobildēt. Draudzene apsolīja to izdarīt manā vietā un iedot bildes.

2. Baltajai jakai kapuces nebūs. Nesanāca. Adīju un ārdīju, adīju un ārdīju, un nupat izārdīju pavisam. Nu un lai! Man jaka patīk arī bez kapuces!

3. Man tika atdota kokvilnas dzija. Meitai taps džemperītis.

*******************************

Jaka

Jaka, kuru adīju skatoties TV, gaidot rindā pie ārstiem un pieskatot bērnus. Droši vien būs arī kapuce, bet tā taps vairāk uz rudens pusi. Ceru līdz tam laikam iegūt kaut cik slaidākas formas....

***************************************

Komplekts dāmai :)

Cimdiņi jau bija, nu tapa somiņa :)

****************************

Meitai :)

Šis darbiņš tapa 9. jūnijā. 8. jūnijā pārpūlēju muguru, tāpēc 9. varēju tikai adīt. Bez tam 10. jūnijā vajadzēja braukt ciemos, un meitai gribējās jaunu štāti. Tagad es pievienojos tām, kuras saka - tas ir tik vienkārši!!! Tagad man top vēl viens reglāns no augšas. Jā, es rakstīju, ka vasarā neadīšu, taču - es vairs nemāku skatīties TV bez adīšanas! :)

***************************************

Varavīksne pabeigta!

Varavīksnes jaka ir gatava! Vēl neesmu nopirkusi īstās pogas, šis aizdares veids ir tik pagaidu variants.


:) :) :)

************************************************

Vasara..

Vēl tikai pāris dienas līdz manam tik ilgi un nepacietīgi gaidītajam vasaras brīvlaikam! Man ir tik ļoti vajadzīga atpūta no visa! Es gribu vienkārši būt mājās - tīrīt, mazgāt, kārtot, sagaidīt vīru pēc darba mājās ar siltām vakariņām, ravēt dārzu, laistīt puķes un arī vienkārši pagulēt saulītē un neko nedarīt! Ja pamanījāt, rokdarbi nebija sarakstā. Man ir iesākta igauņu varavīksne, man ir arī daži citi projektiņi, bet .... man šobrīd neadās.... Igauni gan mēģināšu līdz Jāņiem nobeigt. Tad arī atrādīšu.

Kā rakstīja Laine, arī es izkāpju vasarā. Es krāšu spēkus un idejas rudenim, kad atkal sāksies skolas laiks, un, gaidot bērnus atgriežamies no skolas, es īsināšu laiku ar adatām rokās.

Lai jums visiem priecīga un saulaina vasara!

**************************************************

Jauna seja :)

Klīstot internetā, atklāju, kā blogiem var piešķirt jaunu izskatu. Tad nu izdarīju to gan šim, gan arī pieturvietām. :) Ikviens to var izdarīt šeit. :)

Lai jauka diena! :)

**************************************

Eh....

Esmu līdz ausīm dārza darbos. Rušinos, stādu, sēju. Kaut kā pamanījos noadīt Lainei cimdiņus, bet tie vēl nav gluži pabeigti, jo vēl nav izlemts - kāda veida un kādas krāsas puķes būs uz cimdiņiem.

Vēl viena brīvdiena, tad atkal ikdiena. Rīt man būs svētki - būs pagājuši 9 gadi, kopš es pirmo reizi kļuvu mamma. Protams, bērnam arī būs svētki! :D

**********************************************

Kad pavasaris atnācis...

... cilvēki paliek dulli. Parasti katrs savā veidā. Man, piemēram, piemeties ''dārznieka gars,'' jo kā savādāk var nosaukt vēlēšanas visur sasēt vai sastādīt puķes un iekopt mazu dārziņu! :D Tiem, kam šķiet, ka tas nekas sevišķs nav, es paskaidrošu. Man ir bijis pašai savs dārziņš tikai vienu vasaru. Tas bija apmēram 2x2 metri liels. Ravēšana nekad nav bijusi mana mīļākā nodarbošanās. Protams, ja neviens nespieda to darīt, dažreiz man ravēt patika, bet.... pārāk bieži jau tas negadījās.... Tā ka lielākoties ravēju piespiedu brīvprātīgi bez īpaša prieka, jo dārzs mums bija, un ravēt vajadzēja... Tad nu varat izdarīt secinājumus, kāpēc man tas minidārziņš bija tik vienu gadu.... :D

Pie kā es paliku? .... Tātad es esmu iepirkusi puķu sēklas. Daudz. Un arī dārzeņu sēklas, bet tās mazāk, jo garšaugu dobe būs vīram. Viņš arī ir iepircies. Tā kā viņam izdodas viss, ko viņš ir iecerējis, tad es jau tagad zinu, ka viņa dobē viss augs griezdamies. Cerams, ka manas puķes arī augs... :) Daļai puķu nosaukumi bija man nedzirdēti, piemēram, kobeja. Esmu sasējusi sēklas un nolikusi siltumnīcā, gandrīz viss jau ir uzdīdzis. Kobejas paciņā bija vien trīs sēklas, no kurām nav uzdīgusi neviena, vismaz pagaidām. Bērniem arī ir savas puķes iesētas. Par to viņiem prieks. :)

Līdz ar visādiem dārza un visādiem citiem darbiem, novārtā palikušas dzijas un adatas. Igauņu varavīksne gaida mani, bet tur laikam nāksies arī ārdīt.... Eh, kā gan bez ārdīšanas... Lainei apsolīju bomzīšcimdiņus, tie arī gaida savu kārtu... :) Un vēl ir lietas, ko es gribu noadīt, es tikai nezinu, kur lai ņemt tam visam laiku???

*************************************

Re, kas te izaudzis!

Marta beigās jaunākais bērns atrada kastani ar asniņu. Pēc pāris dienām asns vēl nebija nolauzts, tāpēc iestādījām. Ir pagājušas 3 nedēļas. Lūk, rezultāts! :)

Dzija :)

Vakar atkal braucām uz Šauļiem pirkt sieriņus. :) Precīzāk - uz Akropoles Maximu :) Bet ne par to ir stāsts. Atpakaļceļā iegājām paskatīties, kas ir Ermitāža lietuviešu gaumē. Pirmā doma ar vīru abiem bija vienāda - tas taču ir kā mūsu Depo! Štrunts par visiem celtniecības materiāliem - tur bija dzija! Un tur bija 100% akrils vairākās krāsās un lielās ficēs. Vienu man vīrs nopirka. :) Lūk, kā tā izskatās :) Un tā salīdzinot ar 100 g fici. :)

Cimdi meitai

Šodien uztapināju apsolītos cimdus meitai. Kā jau bija lūgts - dzelteni ar sarkanām puķītēm. Viņa bija ļoti priecīga. Tik priecīga, ka pat pa nakti gribēja ar tiem gulēt :)

Kā es adīju ''bomžu'' cimdiņus....

Klīstot pa internetu, es sapratu, ka man VAJAG cimdiņus. Nu tādus, ko dēvē arī par bomžu cimdiņiem. Pēdējo punktu šai vēlmei pielika TV (pilnīgi nejauši, garāmejot) ieraudzītie tādi cimdiņi kādai šova dalībniecei.
Pirmdien es pie adatām netiku, jo vēl nebija beidzies skolas ( un tātad - arī mans) brīvlaiks. Ārā bija tik brīnišķīgs laiks un daudz darba. :) Otrdien sākās skola. Vēlme pēc cimdiem bija milzīga. Vakarā atbraucu mājās, uzvārīju ēst, visus pabaroju, vizuāli nokopu virtuvi, bērni devās uz savu istabu, vīrs viesistabā, savukārt es metos pēc dzijas un adatām. Meklējot vajadzīgā izmēra adatas iedomājos, ka laikam spētu saprast narkomānus, kad tie dabū devu, jo man arī iestājās eiforija, kad es beidzot adīju! :D
Adīju un adīju. Stingri nolēmu, ka bez cimdiņiem rīt nevaru iziet no mājas. Kad pabeidzu pirmo, noliku gulēt bērnus. Aizgāju pie TV, turpināju adīt. Vīrs aizgāja pie datora, jo saprata, ka es šodien... hmmm.... laikam neesmu īsti .... nu, tās, kas ada, mani sapratīs :D Tā nu es pabeidzu otru un noadīju abiem īkšķīšus. Notamborēt puķītes vairs nebija laika. Pulkstenis rādīja pusviens naktī un es devos gulēt.

No rīta, kad bērni bija skolā un dārziņā, es sāku tamborēt. Pirmās puķītes manā mūžā. Bez shēmas, bez apraksta. Nav brīnums, ka abas nesanāca īsti vienāda lieluma. Piestipināju puķītes pie cimdiem un visiem varen izlielījos. :D Biju varen priecīga :)

Te sākas otrā daļa. Kad nu es viņus tā panēsāju trešdien, sapratu, ka cimdiņi man ir noadījušies drusku par lielu. Ka vajadzēja valnīti. Ka adīšanas procesu vajadzēja drusku vairāk apdomāt, pirms adīt. Un vēl - cimdiņi tā īsti nevienam nepatika, kas mazināja arī manu prieku par tiem pie visa jau tā klāt esošā. Un kad es tos gribēju iemūžināt, man tas neizdevās, jo fotografēju istabas apgaismojumā, un tā sarkanā krāsa..... Ir jau arī pārāk tuvu, bet man nebija ne fotogrāfa, ne modeļa. Vienīgais cilvēks, kam mani cimdiņi patiešām patika, bija mana meita. Viņa sev pasūtīja dzeltenus ar sarkanu puķīti. :D

Te nu ir viena bilde, kas ir sanākusi vislabāk. Adīju no 100% akrila ar 4. nr adatām. Nākošos adīšu pavisam savādāk. Vairāk apdomāšu, kas un kā, un ņemšu vērā savas kļūdas. Ja vien vispār vairs sev tādus citus gribēšu....

P.S. 10.04.2010.
Atradu fotogrāfu. :)
















Tagad var redzēt abus cimdus :D

Dāvana dzimšanas dienā.

Svētdien man bija dzimšanas diena. Šī ir viena no dāvanām. :) Pus vēl KnitPro adatas un dažāda garuma kabeļi. Kolīdz nolaidu no adatām savu topu, uzreiz ķēros pie varavīksnes :) Man jau patīk šī dzija! Tik daudz labu vārdu biju par to dzirdējusi! :) Ahhhh, nevaru sagaidīt, kad varēšu to nēsāt :)

Tops sev :)

Mana ideja ir materializējusies un izskatās šādi. Neiztiku bez ārdīšanas, jo īsti skaidrs man nebija, kā tam ir jāizskatās. 100% akrils, 4. nr. adatas. Domāju, vai nevajag vēl kaut ko pielikt klāt, kādu akcentiņu, varbūt kādu puķi pietamborēt. Kaut gan.... man patīk arī tā :) Domāju, ka vēsākā laikā to nēsāšu arī kā vesti.

Kaut kas sev...

Pirms pāris dienām atradu apmēram 5-7 gadus vecu kladi, kur biju pierakstījusi procesu, kā tapa darbiņi, un kur es biju uzzīmējusi, ko es gribu uzadīt. Protams, daļa zīmējumu jeb ideju tagad man vairs nepatīk, taču vienu ideju man tik ļoti sagribējās realizēt dzīvē, ka nevaru nociesties, kad redzēšu rezultātu.

Pirms divām dienām nopirku Maximā 3 gb 100 g fices ar violetu 100% akrilu, un, kolīdz pabeidzu dēla džemperi, ķēros pie akrila. Protams, es zinu, ka akrils nav labākais variants, bet es neko neesmu adījusi no tā tīrā veidā. Esmu lasījusi, ka akrils nesilda, ka akrils sviedrē, bet es tomēr mēģināšu. Galu galā, man ir tikai ideja, ko es gribētu, bet vēl nav īsti skaidrs, kas tur īsti sanāks. Tā ka ņemot vērā visus apstākļus, akrils šim eksperimentam ir labs diezgan.



















Ir pabeigts. Var apskatīt šeit.

***********************************************

Džemperis dēlam

Kaut kad janvārī nopirku dziju veikalā Super Action, 50% kokvilna, 50% akrils, 10 fices. Atceroties, kā man gāja ar viņa cepuri, nolēmu džemperi adīt no tādas dzijas, kas nekož nemaz. Adīju ar nr. 4 adatām, izlietoju 8 fices un vēl drusku no devītās. Rakstu viņš gribēja izvēlēties pats, ko es viņam, protams, ļāvu. :)

Cepure dēlam

Apmēram pirms gada uzadīju cepuri dēlam, bet viņš nenēsāja, teica, ka kož. Meitai nekož, tāpēc nēsā viņa :) Adīju vai nu no 100% vilnas, vai arī no 80% vilna un 20% akrils, neatceros.

Krustdēla veste pabeigta

Uh, kāds pašai prieks! :) Beidzot (gandrīz pēc diviem mēnešiem....) pabeidzu krustdēla vesti.
Vakar parādījās tāda vēlme adīt, ka atlika tik ņemt adatas rokā un uz priekšu. :)
Priekšai man bija noadīts tikai valnītis un pāris rindiņas labiskā adījuma :)
Tā tas izskatījās vakar procesa gaitā...
















...un tā šodien. ''Svaigi'' pabeigts, tikko no adatām :)




















Cerams, ka krustdēlam patiks. :)

Sarkana šalle

Pati ideja par šādu šalli ir špikota no kāda ''Rokdarbu vācelītes'' numura, ko man aizdeva apskatīt kāda draudzene. Mana šalle ir biezāka un daudz pūkaināka, ja salīdzina ar oriģinālu. Bija domājusi viņu nēsāt tā, kā redzams bildē, bet šalle ir pārāk gara un laikam jau par šauru arī, jo tai piemīt tendence sarauties augšup uz pleciem.

Tāpēc es nopirku sarkanu cepuri un cimdus, un nēsāju viņu kā parastu šalli :)

Pārdomas 17.02.10.

Es agrāk nebiju domājusi, ka man savi darbiņi būtu jāfotografē. Nevis tāpēc, ka sagadīšanās pēc kādam mugurā ir manis adīts apģērba gabals, bet tāpēc, lai būtu. Lai būtu, ko paskatīties pēc laika, salīdzināt vai mācīties no kļūdām :) Kad es atklāju musturs.lv, es ieraudzīju, ka tā ir normāla prakse :)

Nu jau mēnesi adu savam krustdēlam džemperi. Kauns, ka tik ilgi, bet neadās. Neadās un viss! Kaut gan džemperis tas nebūs, tikai veste, jo es jau skaidri zinu, nevarēšu dabūt gatavas arī piedurknes....

Jāsaņemas. Līdz mācību gada beigām es gribu iesākt un pabeigt vēl divus adījumus saviem bērniem :) Un vēl un vēl un vēl :)

Mini ''musturdeķis''

Kad es pirms deviņiem gadem gaidīju savu pirmdzimto, es gribēju viņam kaut ko uzadīt, taču nesanāca. Kad pēc diviem gadiem es gaidīju otru mazuli, es nolēmu, ka šoreiz gan es adīšu :) Es uzadīju bikses, džemperīti, jaciņu, cepurīti un zeķītes. Bildes man nav saglabājušās. Kad manam bērnam tās vairāk nederēja, es atdevu tās kādai mammai, kurai vajadzēja drēbītes :)

Toreiz tapa arī sedziņa. To es gribēju darināt no vairākiem kvadrātiem. Sākotnēji doma bija tamborēt lielāku, bet nepaspēju :) Toreiz man nebija ne interneta, ne arī es zināju vārdu ''musturdeķis''. Un tomēr manam bērnam tāds bija, kaut arī mini variants :)

Veste vīram

Veste ir tik vienkārša, ka vēl vienkāršāk nevar būt. Adīta rievotajā adījumā (visas rindas tikai labiski). Dzija: 2 pavedieni. Pirmais - Rīgas Centrāltirgū no tantes pirkta vilnas dzija. Otrais - 80% akrils, 20%vilna. Veste silta, vīrs priecīgs. :)

Zeķes vīram

Gribēju mums abiem uzadīt vienādas zeķes. Vispirms vīram, tad sev. Vīram uzadīju, bet sev... tā arī palika. Vēlēšanas mazinājās, bet nepazuda, varbūt vēl uzadīšu :)

Komplekts meitai

Tas viss sākās ar to, ka es gribēju uzadīt meitai jaku. Jaka būtu dzeltenīga, apakšējā malā būtu ornžu ziedu ar zaļām lapām rinda....






















Kad sāku adīt, sapratu, ka ziedi man nesanāks. Nepatika, kā izskatījās. Tad nolēmu, ka adīšu vienkārši jaku trijās krāsās. Mugura jau bija noadīta, adīju priekšu un sapratu, ka tā būs veste. :D Kad tā bija gatava, no atlikušās dzijas nolēmu uzadīt svārkus.

Raizes sagādāja svārku apakšējā mala. Es biju domājusi to aptamborēt, bet mala vienalga ritinājās uz augšu. Iedevu meitai uzmērīt. Viņa aši pārģērbās, pavirpuļoja pa istabu, pieskrēja man klāt un jautāja:''Tu zini, kas man šajos svārkos patīk visvairāk? Tas, ka mala ritinās uz augšu!!!'' :) Tā nu jautājums par svārku apakšējās malas apdari ''atkrita'' pats par sevi :)

Tomātcepure

Ienirstot musturs.lv dzīlēs, atradu zemeņ-tomāt-cepuri. Kad skatījos bildes, meita arī gadījās pie datora. Tā tapa mana variācija par šo cepuri. Tomātcepure ir vēsturiska ar to, ka tā ir mana pirmā pašas adītā cepure. Meitai tā ir drusku par mazu, bet slinkums bija ārdīt. Es apsolīju viņai arī zemeņcepuri, cerams, tai būs pareizais izmērs :D

Mazā somiņa

Vispār jau es esmu lielu somu cienītāja. Taču pagājušajā vasarā man radās nepieciešamība pēc nelielas somas. Maximā bija atlaides oranžas krāsas dzijai, laikam 100% akrils, vairs īsti neatceros, un es nopirku. Dzija bija rupja, adāma ar 7. izmēra adatām. Pietika ar vienu fici. Somā ir vieta tikai telefonam, makam, mājas un mašīnas atslēgām. Mērķis bija sasniegts. :)

Džemperis

Šo džemperi es adīju gandrīz divus mēnešus. Bija vasara, bija karsti :) Un arī brīvais laiks nebija īpaši daudz :) Džemperi adīju no dziju atlikumiem. Tas bija mans pirmais lielgabals pēc daudziem gadiem.