Joprojām rozā :)

Turpinu uz rozā viļņa. No trešās rozā fices tapa aizmugure spilvenam. Priekšpusi adīju no citas, pirms 9 gadiem pirktas dzijas. Kad biju stāvoklī ar meitu, nopirku, lai kaut ko viņai noadītu.... :) Spilvena priekšpusi tamborēju šodien, sēdot autoservisā un gaidot mašīnu. :D No abām dzijām pāri palika vien pavisam nelieli kamoliņi.

Spilvena aizmuguri tamborēju rakstā, ko Baiba publicējusi savā blogā šeit. Taču rupjās dzijas dēļ rakstu īsti nevar saprast.

Meita jau pasūtīja arī sev spilvenu....:)

P.S. Nekādi nevaru atrast pareizo režīmu fotoaparātam... diemžēl.... taču es mācos... :)

****************************************

Soma-somiņa :)

Nevaru nekādi tikt uz veikalu, lai nopirktu salauzto adatu vietā citas, cits izmērs neder, baidos, ka būs redzama atsķirība. Tā nu nācās sevi nodarbināt ar kaut ko citu.
Man uz vārdadienu uzdāvināja 3 fices Limbažu rupjās dzijas. Rozā krāsā. No sākuma gribēju sedziņu mazulim, taču dzija bija pārāk rupja, neizskatījās labi. Pēc tam izdomāju tamborēt meitai pončo, taču arī tas neizskatījās labi. Tad sāku tamborēt pašus vienkāršākos kvadrātiņus, cerot, ka procesa gaitā izdomāšu, kas no tiem iznāks. Kad bija apmēram 10 gb, izdomāju, ka būs somiņa. Ja nesakita pāris motīvus, viss tapa vienā dienā - vakar! Oderi iešuvu no veca T-krekla. Ok, es saprotu, ka kokvilnas audums nav labākais variants oderei, bet.... Man beidzot ir vēlme tikt vaļā (es domāju - izlietot derīgi) visas tās drēbes, kas man bija atliktas, lai pārveidotu. Bez tam, oderi man vajadzēja UZREIZ, un rozā krāsā bija tikai krekls :)

Somiņai izgāja 2 fices. No trešās būs kaut kas cits, kas šobrīd jau top... :)

**************************************

Ābolmaize

Es neesmu cilvēks, kuram patīk gatavot. Tālab ēdieni, kas citām saimniecēm ir ierasta lieta, man ir patīkams atklājums. Turklāt, man ir vīrs, kuram patīk un padodas ēst gatavošana. Tā es nekad nebiju cepusi ābolmaizi. Atradu internetā recepti, izmēģināju. Ģimene atrada par labu esam. :)
P.S. Tā kā es vairs neatceros, kur es atradu recepti, autoru norādīt nevaru.

Lūk recepte:

Nepieciešamie produkti:
0.5 kg miltu;
1 paciņa sausā rauga;
50 ml eļļas;
250 ml silta piena;
0/5 tk sāls
2 ēdk. cukura.

Pildījumam:
8 lieli āboli;
pusglāze cukura;
4 olu dzeltenumi;
300 g. skābā krējuma.

• Bļodā ieber miltus, raugu, sāli un cukuru, kārtīgi samaisa.
  
  
• Pievieno eļļu un pienu, maisa līdz viendabīgais masai. ( Receptē bija minēts, ka konsistencei būtu jāsanāk kā rauga pankūkām, bet man, cepot ābolmaizi divas reizes, tā nesanāca ne reizi. Sanāca riktīgs mīklas pikucis kā maizi cepot.)
  
  
• Noliek mīklu siltā vietā uz pusstundu rūgt.
  
  
• Kamēr mīkla rūgst, mizo un griež ābolus. (Es griezu kubiciņos kā bija norādīts receptē, jo tāda ābolu sakārtošana uz mīklas aizņemtu daudz mazāku laiku nekā daiviņu kārtošana.)
  
  
• Uz cepamās plāts uzliek foliju, ieziež ar taukvielu, ieliek cepeškrāsnī pasildīties uz apm. 3 minūtēm. (Otrajā reizē es cepu ar cepamo papīru, arī labi sanāca.)
  
  
• Uz sasildītās pannas lej mīklu (kā jau teicu, man neizdevās. Es izrullēju un tad uzliku uz plāts), ber virsū ābolus, lai būtu visur vienādi. Apkaisa ar cukuru.
  
  
• Liek cepties cepeškrāsnī 200-220 grādos uz 25-30 min.
  
  
• Kamēr ābolmaize cepas, taisa uzlējumu. Olu dzeltenumiem pieber cukuru, puto līdz masa paliek bieza. Tad pievieno krējumu un puto līdz viendabīgai masai.
  
  
• Pēc 25-30 min. izņem ābolmaizi, pārlej ar uzlējumu, uzkaisa kanēli un liek cepeškrāsnī uz vēl apm. 10-15 min.
  
  
• Kad ābolmaize gatava, to ņem ārā, ļauj atdzist 10-15 min un sagriež gabaliņos.

Labu apetīti!

*********************************************

Šis un tas...

Vakar atkal ''iekritu'' internetā... Klīdu pa lapām, kurās pastāstīts, kā var izgatavot klades jebšu journal vai blank book pats ar savām rociņām. Lūk, dažas no tām....

http://craftshownetwork.com/bookmaking/making-a-handmade-book-or-journal/ - te ir video pamācības;

http://www.sff.net/people/Brook.West/bind/bindit.html - te viens no sašūšanas veidiem;

http://content.photojojo.com/diy/make-your-own-photo-notebook-journal/ - video;

http://curiouslycrafty.wordpress.com/tutorials/ - klade ar auduma vākiem;

http://www.mothteeth.com/bookmaking/ - teksts ar zīmējumiem.

Nu jā, viss angļu valodā. Bet būtībā jau pēc zīmējumiem var saprast tāpat.


Gribēju vakar beidzot paadīt, bet mani gaidīja nepatīkams pārsteigums. Komplektā pie tā arī mācība - nav ko atstāt adīkli uz dīvāna, uz kura var apsēsties vairāk nekā pieci cilvēki! Ticiet man - kad nāks uz tā sēdēt bērns, viņam noteikti vienam pašam tur trūks vietas, un viņam gribot negribot būs jāapsēstas uz adīkļa! Lai tur vai kā, par vēlu meklēt, kurš no abiem to izdarīja, tās ir jau trešās KnitPro adatas, kuras man ir salūzušas....


Nākošnedēļ atgriežos normālā ritmā. Bērni ir izveseļojušies un nākošnedēļ atkal apmeklēs skolu, savukārt es laiku īsināšu pie māsas. Hm, ko lai es adu, ja reiz šīs adatas ir pagalam???

*************************************

Papīra trakums

Parasti darbadienas es pavadu sēdot māsas dzīvoklī, adot un gaidot bērnus no skolas. Nu bērni ir apslimuši, mēs esam mājās, bērni ārstējas, bet es... pēkšņi man ir neierobežota pieeja pie interneta :D Un, kā jau tas ir vispārzināms, māju vienmēr var sakārtot kaut kad vēlāk... :D

Tātad, nokļuvu es blogā http://makingbookswithchildren.blogspot.com/. Krieviski sakot - nu i vsjo! Atcerējos skolas laikus, kad kaut kādā pulciņā taisījām blociņus... Es toreiz ilgi taisīju visādus papīra niekus.... Vispār papīrs arī ir mana aizraušanās, man ir vājība uz kladēm, pildspalvām, blociņiem un tamlīdzīgām rakstāmlietām.... Tā mani pārņēma papīra trakums.... Tajā blogā ir viskautkas interesants! Milzums ideju! Es vēl neesmu izpētījusi visu, tā ka interesantākais vēl ir priekšā! :)

Tā nu mana papīra trakuma iesākums bildēs!

Sāku ar blociņu vakar vakarā. Principā arī reciklēts darbs, jo tika izmantots dāvanu papīra pāri palikušais mazais gabaliņš un vecs kartona gabals.

Lielums - viena ceturtā daļa no A4 papīra lapas.

Taureņi man šobrīd ir topā..... Meitai arī. Tāpēc uzdāvināju viņai. :)

Dēls, kurš ir liels Rīgas Dinamo fans, vajadzēja lielu bloku, kur ''pierakstīt spēļu rezultātus'' . Lūdzu, dēls, nav grūti!


Es sarkanās krāsas vietā būtu izvēlējusies citas krāsas malu, bet klientam vienmēr taisnība! :)


Skats no aizmugures. Bilde - arī dēla izvēlēta.

Taču vislielākais prieks ir par manu trešo - vislielāko darbu. Doma par šādu grāmatiņu man radās apmēram vienos naktī. Tātad - internetā ir atrodami visādi mazi, pamācoši stāstiņi. Tā nu es Wordā šos stāstiņus saliku uz lapām, pievienoju attēlus, izlaboju kļūdas un izprintēju. Sanāca 21 lapa. No kartona izgatavoju aizmugures vāku, aplīmēju ar papīru no dāvanu maisiņa, izprintēju arī nosaukumu un sasēju ar atlasa lenti. Tas arī viss. Ā, nu jā, tikai pēc tam apķēros, ka aizmirsu norādīt autoru - internetu :)


Nosaukums atnāca pats! :) Priecājos, ka varēju atkārtot datorkursos iegūtās iemaņas.


Darbs pie datora aizņēma apmēram 4 stundas.....

Tāds nu ir mans pēdējo 24 stundu laikā paveiktais darbs ! Bet, ja godīgi, rokas bieži netika līdzi manai galvai :D:D:D

***********************************************

Pirmais reciklētais darbs!

Sērfojot internetā, uzdūros blogam Re-darbi. Tas man atgādināja, ka nu jau veselu mūžību man skapī stāv sazinkā pie manis nokļuvuši gari džinsu svārki, kuru vienīgais izmantošanas veids ir - pārveidojot tos par kaut ko! Sirsniņblociņš deva man iedvesmu, un tā tapa mans pirmais reciklētais darbs! Šitāds darba prieks man jau sen nebija bijis. :)

Īsti pabeigts vēl nav, jo drusku pietrūka laika, un es vēl īsti neesmu izdomājusi, ko es gribu ar to vienu malu darīt - izveidot kabatu vai vienkārši uzšūt citas krāsas audumu. Un šujmašīna nojūdzās pie pirmās vīles!...Eh! Visu šuvu ar rokām, kas īstenībā nebija slikti, tikai laikietilpīgi. Protams, šūt gribēja arī bērni. Starp citu, viņi tagad prot tamborēt pīnītes. Ko tik nevar iemācīties vakaros sēžot uz dīvāna ar mammu! :D Tātad, es iedevu katram veca palaga gabalu un adatu ar diegu. Kad beidzās otrais diegs, dēlam apnika, bet meita aizrautīgi turpināja. Beigās viņai sanāca somiņa. :) Es piešuvu puķi no veca frotē dvieļa, rokturi no viņu notamborētās pīnītes, un bērns pilnīgi staroja no prieka!

Nu lūk, tāda ir tā nepabeigtā mala. Es sliecos par labu krāsainam audumam.


Vispār sākumā es biju iecerējusi drusku savādāk, bet process ir tik neparedzams reizēm! :) Aizdare ir ar lipekli, es nezinu, kā to pareizi sauc.

Tāds, lūk, rezultāts! Manai Bībelei nācās ciest no tā, ka man vienmēr ir liela un pilna soma. Tā nu dažreiz izrādījās, ka dienasgrāmata ir Jesajas grāmatā, bet maks atlocījis vāku. Nu tas vairs nenotiks. :) Zivs ir no veca frotē dvieļa. Vākos iekšā ir kartons.

Rekur arī mana bērna šūtā tašiņa! :)

Mums abām ir prieks par izdošanos! :)
Un man jau padomā nākošie vāki!

*******************************************