Pāces vilnas fabrikas dzija

Es nevaru pateikt kāpēc, bet Pāces dzija ar katru gadu man patīk aizvien vairāk un vairāk. Turklāt nav tā, ka es adu un adu, un tāpēc ir tādas simpātijas. No Pāces dzijas man pabeigti ir 2 darbi un divi ir procesā. Man patīk arī tas, kā Pāces vilnas fabrikas saimnieki strādā. Laikam nemāku īsti noformulēt, bet fakts, ka Latvijā ir latvieši, kuri strādā Latvijai ar latviešu produktiem, liek manai sirdij iesilt. Pāces fabrikā biju laikam 2012.g rudenī kopā ar vīru. Un biju šogad, par ko arī stāsts. :)

Līdz šim savu radu un draugu pulkā es nebiju atradusi nevienu, kurai adīšana patiktu ĻOTI. Nu tik ļoti, ka gribētos pirkt dzijas nenoskārstai (un arī konkrētai) vajadzībai vai arī adīt visu nakti (dažreiz, jo tu vienkārši NEVARI apstāties). Pavisam negaidīti pagājušajā ziemā es atradu tādu sievieti - manu kolēģi. Mēs runājām par dziju, par adīšanu un, protams, par Pāces fabriku. Izrādās, ka viņa arī jau sen grib tur aizbraukt. Tā nu mēs pavasarī jau laicīgi sarunājām fabrikā konkrētu dienu maija otrajā pusē, kad mēs dosimies turp.

Uz to brīdi man no Pāces dzijas mājās vairs daudz nekā nebija. Bija pāris fices no pirmā brauciena uz fabriku.

Un vīra Ziemassvētku dāvana.

Norunātajā dienā ar kolēģi devāmies uz Pāci. Mūs izvadāja pa fabriku laipna kundze, kura pastāstīja un parādīja, kā tas viss darbojas. Mašīnas bija izslēgtas, jo tā bija brīvdiena. Gājiens noslēdzās dzijas noliktavā, kur mēs zaudējām prātu. :D Vienīgais, kas mani atturēja piebāzt pilnu mašīnu ar dziju, bija skaidras naudas daudzums, kas bija paņemts līdzi. :D Kolēģei bija tāpat.

Es jau vairākus gadus ļoti gribu segu varavīksnes krāsās. Man nav tai ne konkrēta pielietojuma mērķa, ne arī tādas īstas vajadzības, bet es to segu gribu tik un tā. Tā nu es nopirku 11 krāsās dziju segai. Attēlā ir 15 toņi. Jūlija sākumā es braucu uz to pusi. Iebraucu Dundagā, lai paskatītos, ko viņi pārdod veikaliņā, kas atrodas pretī Dundagas krokodilam. Sagadījās tā, ka tajā brīdī, kad es devos uz veikalu no vienas puses, no otras puses nāca kāda kundze, kura slēdza vaļā veikalu. Izrādās, ka veikals todien nestrādāja, bet pēc kādu ekskursantu vēlmes viņa savā atvaļinājuma laikā nāca uz veikalu. Ja reiz man tā paveicās, ka es trāpījos pareizā vietā un pareizā laikā, tad es nopirku vēl 4 fices segai. :)

Fabrikā vēl es nopirku šo nekrāsoto pelēko dziju. Melno es nopirku Zāļu tirdziņā Vecrīgā. Melnā ir aitas vilna ar alpaku.

Arvienvārdsakot - mana guļamistaba joprojām nedaudz smird pēc aitas. Jo es dziju glabāju pie gultas. Nē, man nav bail, ka to nozags. :D Vienkārši pagaidām citur nav kur nolikt. Bet vīrs neko nav teicis. Vai nu viņš nejūt, vai arī ir samierinājies, :) Viņš joprojām gaida džemperi, kuru es sāku adīt Ziemassvētkos. :) Daudz vairs nav atlicis...

Saulainu nedēļu! :)

Jauns adīklis

Pagājušajā naktī, pieskatot slimu bērnu, skatījos seriālu Lepnums un aizspriedumi (1995) un iesāku jaunu adīkli.

Bieži negadās, ka vīrs man lūdz kaut ko noadīt viņam. Taču viņš man šogad sagādāja fantastisku Ziemassvētku dāvanu.

Pirmssvētku sestdienā mēs devāmies nokārtot dažas lietas. Izbraucām, šķiet ap kādiem 10, bērniem pateicām, ka būsim mājās pēc dažām stundām. Ap to brīdi, kad viss jau tā kā bija izdarīts, un mēs varētu doties mājās, vīrs man pavēstīja, ka mana Ziemassvētku dāvana no viņa būšot dzijas iegāde no Pāces vilnas fabrikas. Ja es tobrīd nebūtu sēdējusi pie mašīnas stūres, tad būtu palekusies no prieka. Zvanīju fabrikas saimniekam. Viņš pastāstīja, ka fabrika šodien esot ciet, bet Talsos starp veikaliem  Maxima XX un Cenuklubu esot viņu dzijas veikaliņš. Tā nu mēs devāmies turp. No sākuma vīrs izvēlējās dziju savai vestei (gaiši zila, vienkārtīga, jo diemžēl šīs krāsas divkārtīgās nebija). Kad dzija vestei bija jau nolikta uz letes, atskanēja šie brīnišķīgie vārdi - ņem, ko gribi! ... āāāā....

Kaut ko es izvēlējos, bet diemžēl nekādas diži lielās izvēles manai gaumei nebija. Pārdevējas pastāstīja, ka tagad viss esot izpirkts (loģiski!). Ja gribot lielu izvēli, tad esot jābrauc uz fabriku pavasarī. Tā nu es braukšu ar'! Un cerams, ka jau nākošā pavasarī! Jo man ceļgalos iemetas dīvains vājums, kad es atceros krāsaino dziju grēdas pāces vilnas fabrikas noliktavā!....

Atpakaļceļā uz mājām iebraucām Tukumā, kur atradām foršu veikalu blakus Maximai XX. Neatceros nosaukumu, šķiet, ''Māja un dārzs'' vai arī ''Mājai un dārzam''. No turienes arī tukšām rokām neiznācām. Rezultātā bijām mājās vien ap 21:00. Kāda fantastiska diena, pateicoties manam vīram! Bērni atpūtās no mums, mēs no bērniem (tas ir viņu teiktais, ne manējais!) un es papildināju dziju krājumus! Fooorši!

Tā nu pagājušājā naktī, kad es sapratu, ka gulēšana nesanāks, ņēmu gaiši zilo dziju un tinu kamolos. Starp citu, varbūt kāda adatu māsa zina, kur var nopirkt tītavas? Parakņājos internetā, bet neko prātīgu neatradu. Satinu dziju 2 kārtās, jo adīt vienkārtīgo man gauži negribējās. Līdz 5:00 no rīta biju tikusi tik tālu, cik redzams foto.

Jā, man ir citi iesākti adīkļi, bet šis ir prioritārs! :) Un seriālam es noskatījos visas 6 sērijas. Šobrīd, kad rakstu, ir pusdivi naktī. Es tagad iešu gulēt un sapņošu par krāsainu dziju!

P.S. Ziema atnāca, kamēr es adīju pa nakti. Būtu es to zinājusi, būtu adījusi pirms Ziemassvētkiem :D

Veiksmīgu nedēļu!

Svinīgi apņemos.....

Visu pagājušo gadu, ja es atradu brīvu brīdi rokdarbiem, tad nevarēju izlemt, kuru no iesāktajiem darbiņiem ņemt. Man tādi ir vairāki. Apbrīnoju tās, kurām šādi nekad negadās. :)


Zeķes man. Es zeķes (gandrīz!) vienmēr adu vienādi. Pirmo 3 un 4 - gatavs!, bet otru - reizēm mēnešiem, reizēm - kā šoreiz - gadiem ilgi. Jo pirmo zeķi es noadīju 2012.g., bet otro - jūs pašas redzat...

Šis projekts saucas ''kad gribu nomierināties''. Iesāku kādā vakarā, kad biju sakreņķējusies. Tjipa veste, bet īstenībā nezinu kas. Man ir vairāki kamolīši palikuši no Pāces vilnas, kur baltā krāsa kopā ar pelēku un zilganpelēku. Varbūt tomēr kaut kas sanāks?.....

Man ir violetais sapnis. Šī krāsa dzīvē izskatās daudz labāk. Dziju es nopirku nezinu kur un nezinu kad. Tas bija sen. Šis ir jau kāds 5-tais mēģinājums no tās kaut ko uzadīt. Šis būs džemperis. NOTEIKTI būs. Jo tik tālu es nevienā mēģinājumā ar šo dziju netiku ne reizi.

Košais projekts. Ir apmēram gadu vecs, ik pabrīdim es ar to darbojos. Vispirms es to iesāku, tikai pēc tam izdomāju, kā es gribu, lai tas izskatās. Taču ārdīt bija žēl, un ideālas lietas man nepatīk anyway. Tā ka tas ir sīkums, kas manu sajūsmu par šo nespēj izbojāt. :) Būs varavīksne :)

Šis ir pēdējais - svaigi iesākts. Ja precīzi, tad apmēram nedēļu pirms Ziemassvētkiem. Jau šobrīd šo var izmantot kā šalli. Iespējams, pie tā arī palikšu.

Mans pats senākais projekts, laikam no kāda 2010.g. Bez komentāriem.

Svinīgi apņemos neuzņemties jaunus rokdarbus, kamēr šie nebūs pabeigti vai izārdīti. :)

Koptamborēšana

Linda ir uzsākusi jauku koptamborēšanas tradīciju dienās, kad tauta pauž savu viedokli. Šoreiz es arī nolēmu piedalīties. :) Plāni man bija lieli kā Napoleonam. :) Tas vien parasti norāda uz to, ka čiks vien iznāks.

Ramona savā blogā atrāda tamborējumus bavāriešu tehnikā, kas mani vienmēr ir valdzinājuši. Pēc viņas blogā ieliktās atsauces izprintēju how to do jau pirms vairākām dienām. Kad pienāca sestdiena, sapratu, ka varēšu tamborēt vien pēc vakarinām. No rīta došanās uz iecirkni, pa dienu mājas darbi, kamēr vīri garāžā nodarbojās ar savu hobiju. :) Vakariņas bija gatavas, taču vīrs kā nenāca, tā nenāca.  Kamēr es gaidīju, iesāku tamborēt. Pēc stundas es sapratu, ka viss garām. Tehnisko rakstu nesaprotu, jo tas ir angļu valodā, dzija nepatīk un vispār..... Izārdīju. Deviņos atnāca vīrs un teica, ka esam uzaicināti uz vakariņām ārpus mājas. Desmitos okupējām LuLū picēriju. Kad visi astoņi bijām paēduši, padzēruši un atgriezušies mājās, es ķēros pie tamborēšanas otrreiz. Ar citu dziju un pilnīgā klusumā, jo visi gulēja. Šoreiz es par 99 % esmu pārliecināta, ka sapratu visu. Tikai atrādīt gandrīz nav ko, jo pa divām stundām neko dižu neizdarīju. :)

Secinājums.

Ideja par koptamborēšanu man patīk. Paldies Lindai par šādu tradīciju. Arī bavāriešu tamborēšanas tehnika man patīk. Iespējams, ka tieši šo tehniku es izvēlēsos savai lielajai segai, ko es vēlos tamborēt kaut kad nākotnē, kad būšu noadījusi parādus un pabeigusi iesāktos darbus. Lai nebūtu jāārda laukā vakardien iesāktais paraudziņš, droši vien taps spilventiņš :)

Lai jauka nedēļa!

**************************************

Kaut kas top....

Atsevišķs stāsts par kaķi. 
Bildē redzamais pūkainais kāju sildītājs :D ir māsas kaķene. Mums šobrīd kaķa nav un diez vai arī tuvākajā laikā būs. Mums joprojām pietrūkst mīļā rudā runča, kuru es kādā februāra dienā atradu sabrauktu beigtu netālu no mūsu mājas, piesalušu pie ceļa. Taču negribu par skumjo.
Māsas kaķene vēsā mierā varētu piestrādāt par sargsuni. :D Ir atsevišķi cilvēki, kuriem viņa burtiskā nozīmē klūp virsū. Spalvas gasā, šņāc un uzbrūk to cilvēku kājām - kož un skrāpē. Un viņai ļoti patīk, kad es viņu mīļoju. Bet vēl vairāk viņai patīk, kad es adu. Jo tad viņa zin, ka es sēdēšu ilgi, un viņu ārā no klēpja nemetīšu. Viņa pacieš adīkli uz muguras, dzijas pavedienu, kas ķeras aiz ķepas dažreiz, guļ klēpī un murrā..... 
Mmmm.... Cik labi! :) 

P.S. Bija aizdomas par aukstumpumpu, tāpēc zāles uz lūpas - profilaksei... :) 

***************************************************

 

Zaļš....

Kūstošās kupenes, spožā saule un kaut kas netverams gaisā manī rada nepārvaramu vēlmi pēc zaļās krāsas.

Ja es būtu māksliniece, es noteikti šobrīd gleznotu zaļu zāli, zaļus mežus, zilas debesis un milzīgi daudz košu ziedu. Un sauli, jā, tādu dzeltenu, spilgtu, kas apspīd visu un modina visu, kas dzīvs! Es ilgojos pēc siltā vēja, ilgojos novilkt biezās drēbes, ilgojos pēc tā, ko sauc par pamošanos pēc garās ziemas.

Ja es būtu rakstniece, tad es aprakstītu to visu tā, lai katrs, kas to lasītu, redzētu, kā mostas pavasaris, kā sarosās sēklas un izdīgst asni, un saplaukst lapas.... Kad es pavasarī vēroju plaukstošos pumpurus, vairāk nekā jebkurā citā laikā es apjaušu šo milzīgo dzīvības spēku, kuru izstaro ikkatra mazā lapiņa, ikkatrs, pat vismazākais zāles stiebriņš. Man šķiet, ka putni čivinot saka - nāk jau drīz, nāk jau drīz pavasaris! Ak!!!....

Es esmu adītāja, un vēlmi pēc zaļās krāsas es apmierinu zaļos adījumos. Topiņš-veste man jau ir, gribēju svārkus, bet laikam sanāks jaka. Bildes vēl nav. Kad vīram atrādīju topu, viņš teica: ''Es skatos uz tevi un redzu, ka pavasaris ir jau atnācis.'' Mīļi. :) Tā nu es adu, izbaudu procesu un gaidu pavasari!

Lai spirgta gaisa un saules jums pilnas dienas!


*********************************************

Ja nav, tad nav!

Tā nu ir iegājies, ka svētdienas vakari ir manējie. Kādā ziņā? TV pieder man laika posmā no 21:00 līdz 23:00. Es šajā laikā skatos CSI pa TV6 un visbiežāk apvienoju to ar adīšanu. Vakar man bija liels kreņķis - nezināju, ko adīt. Bija vairāki iesākti darbi, un tie mani nomāca. Tā nu es savas divas stundas pavadīju ārdot..... :)

Es izārdīju:

1. vesti - vismaz bija plānots, ka tā būs veste dzijas trūkuma dēļ. Tad es nopirku vēl dziju, sapratu, ka raksts ir pilnīgi garām.... arvienvārdsakot - nedēļas darbs kaķim zem astes....
2. iesākto meitas kleitu - nu neadījās... jāizdomā savādāks modelis....
3. Ziemassvētku trakumā iesākto (un pabeigto!) zeķi ar pīnēm valnīša vietā. Otras zeķes pīņu valnītis nesanāca tāds pats pat ceturtajā reizē - vai nu par šauru, vai nu par platu...
   
4. un galu galā - arī tamborētos svārkus.... tur gan bija tikai kādi 15 cm, bet nu tamborēšana man kaut kā īsti neiet pie sirds, piedevām, ja pirmā sajūsma jau ir noplakusi.....

Tā nu pēc divu stundu ārdīšanas man vairs nav neviena pusratā pamesta darba, vismaz es neatceros, ka vēl kāds būtu.... Šodien sāku jaunu darbu no izārdītās vestes dzijas. Veste bija mans pēdējais darbiņš, un ar šo dziju es šobrīd gribu adīt. :) Kas tas būs, neteikšu. Ja sanāks - atrādīšu! :)

********************************

Heijā!

Es mācos šūt!!!! Esmu ļoti priecīga! Es tikko uzšuvu savus pirmos svārkus! Ohhh! :) Bet nu visu no sākuma.

Vasarā vīramāte iedeva šujmašīnu ''Čaika 134'' un piebilda, ka vajag iedot meistaram, lai noregulē un ieeļļo. Šujmašīna esot praktiski nelietota. Tā kā šūt es nemācēju un nebija, kas man to māca, ar meistara meklēšanu nesteidzos. Septembra sākumā manas dzīvesvietas tuvumā pēc vasaras brīvlaika sāka darboties tāds kā rokdarbu pulciņš, kuru vada profesionāla šuvēja. Super! Es, protams, devos turp... Pirmajā reizē es iepazinos ar visiem, tajā skaitā arī ar vecu onkuli, kurs laboja saplīsušo šujmašīnu! Protams, mēs apmainījāmies ar telefona numuriem, un pēc pāris dienām mana Čaika gāja kā pa sviestu! :)

Pagājušajā reizē es mācījos šūt svārkus. Tad nu sekojot teorijai, man izdevās arī svārki praksē. Neatrādīšu. Melnrakstus apskatei neliek :)

Tagad tikai nezinu, kā lai apvieno ģimeni, māju, bērnu audzināšanu un visus rokdarbus ar savām divām rokām divdesmit četrās stundās diennaktī.... :)

***************************************

Kaut kas top....

Manās rokās nonāca 7 kamoliņi šādas dzijas. 100% kokvilna ar nosaukumu Ibiza. Kaut kas top... :)




**************************

Dāvana dzimšanas dienā.

Svētdien man bija dzimšanas diena. Šī ir viena no dāvanām. :) Pus vēl KnitPro adatas un dažāda garuma kabeļi. Kolīdz nolaidu no adatām savu topu, uzreiz ķēros pie varavīksnes :) Man jau patīk šī dzija! Tik daudz labu vārdu biju par to dzirdējusi! :) Ahhhh, nevaru sagaidīt, kad varēšu to nēsāt :)

Kaut kas sev...

Pirms pāris dienām atradu apmēram 5-7 gadus vecu kladi, kur biju pierakstījusi procesu, kā tapa darbiņi, un kur es biju uzzīmējusi, ko es gribu uzadīt. Protams, daļa zīmējumu jeb ideju tagad man vairs nepatīk, taču vienu ideju man tik ļoti sagribējās realizēt dzīvē, ka nevaru nociesties, kad redzēšu rezultātu.

Pirms divām dienām nopirku Maximā 3 gb 100 g fices ar violetu 100% akrilu, un, kolīdz pabeidzu dēla džemperi, ķēros pie akrila. Protams, es zinu, ka akrils nav labākais variants, bet es neko neesmu adījusi no tā tīrā veidā. Esmu lasījusi, ka akrils nesilda, ka akrils sviedrē, bet es tomēr mēģināšu. Galu galā, man ir tikai ideja, ko es gribētu, bet vēl nav īsti skaidrs, kas tur īsti sanāks. Tā ka ņemot vērā visus apstākļus, akrils šim eksperimentam ir labs diezgan.



















Ir pabeigts. Var apskatīt šeit.

***********************************************