decembris

Ja jūs nezināt, kas ir sejas nerva iekaisums, tad es novēlu jums to NEKAD neuzzināt. Jo tās ir ellīgas sāpes un absolūts dzīves apnikums.

Jau vairāk nekā pusgadu nevaru adīt. Visu laiku atgadās kaut kas negaidīts, sāpīgs, nevēlams. Iepazītas dažādas medicīnas iestādes gan ārstējoties pašai, gan pie tuviem cilvēkiem ciemos ejot. Un tās ne tuvu nav beigas.

Drausmīgi. 

Lasu, kā citas darbojas savu hobiju lauciņos, un ceru, ka Jaunajā gadā arī es varēšu atkal rokdarboties, nevis tikai skatīties no malas.

Lai izdodas!

**************************

Kaut kas top....

Atsevišķs stāsts par kaķi. 
Bildē redzamais pūkainais kāju sildītājs :D ir māsas kaķene. Mums šobrīd kaķa nav un diez vai arī tuvākajā laikā būs. Mums joprojām pietrūkst mīļā rudā runča, kuru es kādā februāra dienā atradu sabrauktu beigtu netālu no mūsu mājas, piesalušu pie ceļa. Taču negribu par skumjo.
Māsas kaķene vēsā mierā varētu piestrādāt par sargsuni. :D Ir atsevišķi cilvēki, kuriem viņa burtiskā nozīmē klūp virsū. Spalvas gasā, šņāc un uzbrūk to cilvēku kājām - kož un skrāpē. Un viņai ļoti patīk, kad es viņu mīļoju. Bet vēl vairāk viņai patīk, kad es adu. Jo tad viņa zin, ka es sēdēšu ilgi, un viņu ārā no klēpja nemetīšu. Viņa pacieš adīkli uz muguras, dzijas pavedienu, kas ķeras aiz ķepas dažreiz, guļ klēpī un murrā..... 
Mmmm.... Cik labi! :) 

P.S. Bija aizdomas par aukstumpumpu, tāpēc zāles uz lūpas - profilaksei... :) 

***************************************************

 

Klade

Parasta klade ar baltām lapām. Vāki aplīmēti ar dāvanu papīru, kuru es nopirku tieši šim darbiņam. Vienīgais reciklētais materiāls ir kartons vākiem. Grāmatzīme - Jysk pirkta lentīte. 

Klades man ļoti patīk. :) 

******************************

Džemperis

Pasūtījuma džemperis.
*******************************

Zaļais tops

Tops jau sen kā pabeigts, taču netiek īpaši nēsāts. Tas tāpēc, ka gribu topu nēsāt kopā ar jauku, kura ir procesā.


*************************************

Esmu atpakaļ!

Šis bija garš mēnesis. Man bija pazudusi vēlme rokdarboties. Es tik ļoti gaidīju pavasari, ka nekam citam neatlika spēka. Taču nu es esmu uzlādējusi savas baterijas. Fantastisku spēku, možumu un dzīvesprieku man dod raudzīties, kā uzlec saule. Vispār jau es esmu pūce pēc gulētiešanas un pamošanās tipa, taču mans organisms mēdz izstrādāt tādus trikus pēdējā laikā. Pamostos piecos, sešos no rīta un - nevaru aizmigt. Šis ir mans mīļākais gadalaiks. Dienas vēl joprojām kļūst garākas, viss ir kļuvis tik ļoti zaļš, ir tik daudz zaļās krāsas toņu!!! Zied tulpes un narcises, un hiacintes, un ievas, un ....un daudz kas cits! Fantastiski!!!! Dārzs... Arī rušināšanās mani nomierina un dod prieku.

Neskatoties uz adīšanas kūtrumu, pabeidzu pasūtījuma džemperi. Atrādīšu drīz.

Vispār jocīgi ar tiem pasūtījumiem. Tie paši mani kaut kā atrod. Taču ar katru nākošo mazlietiņ pieaug mans pašvērtējums. Un bailes, ka darbs pasūtītājam nepatiks vai tiks atzīts par sliktu esam, iet mazumā. Tā nu man šobrīd vēl varētu būt trīs pasūtījumi. Viens ir pavisam reāls - uzlabojams džemperis, daļu no tā pāradot.

Šobrīd aiz loga ir apmācies, šķiet, būs negaiss. Es ceru, ka būs. Cerībā uz lietu, es beidzu šo ierakstu.

Lai visiem pavasara prieks!!! :)

***************************************************

Agnesīc iedvesmo!

Agnesīc blogā es atradu viņas pavasara apņemšanos. Man tāda apņemšanās bija jau sen, tikai kaut kāda pēdējā stimula trūka. Agnesīc piemēru ņem šeit. Bildes šajā lapā liecina, ka notievēt var, vajag tikai gribēt.

Lielākais svars, ko esmu redzējusi uz svariem, ir 96 kg. Es pat īsi pirms dzemdībām nesvēru tik daudz!!! Šobrīd svars ir ap 94-93 kg, precīzi nezinu, svariem baterija nosēdusies. Gribu tikt pie 70 kg sākumā, vēlāk iespējams vēl mazāk. Pirms pirmās grūtniecības svēru 65 kg, tas varētu būt ideālais svars. Augums man ir 177 cm.

Uh! Agnesīc, lai Tev veicas! Un lai veicas arī man!

**************************************

Zaļš....

Kūstošās kupenes, spožā saule un kaut kas netverams gaisā manī rada nepārvaramu vēlmi pēc zaļās krāsas.

Ja es būtu māksliniece, es noteikti šobrīd gleznotu zaļu zāli, zaļus mežus, zilas debesis un milzīgi daudz košu ziedu. Un sauli, jā, tādu dzeltenu, spilgtu, kas apspīd visu un modina visu, kas dzīvs! Es ilgojos pēc siltā vēja, ilgojos novilkt biezās drēbes, ilgojos pēc tā, ko sauc par pamošanos pēc garās ziemas.

Ja es būtu rakstniece, tad es aprakstītu to visu tā, lai katrs, kas to lasītu, redzētu, kā mostas pavasaris, kā sarosās sēklas un izdīgst asni, un saplaukst lapas.... Kad es pavasarī vēroju plaukstošos pumpurus, vairāk nekā jebkurā citā laikā es apjaušu šo milzīgo dzīvības spēku, kuru izstaro ikkatra mazā lapiņa, ikkatrs, pat vismazākais zāles stiebriņš. Man šķiet, ka putni čivinot saka - nāk jau drīz, nāk jau drīz pavasaris! Ak!!!....

Es esmu adītāja, un vēlmi pēc zaļās krāsas es apmierinu zaļos adījumos. Topiņš-veste man jau ir, gribēju svārkus, bet laikam sanāks jaka. Bildes vēl nav. Kad vīram atrādīju topu, viņš teica: ''Es skatos uz tevi un redzu, ka pavasaris ir jau atnācis.'' Mīļi. :) Tā nu es adu, izbaudu procesu un gaidu pavasari!

Lai spirgta gaisa un saules jums pilnas dienas!


*********************************************

Es arī gribu!!!...

... teica meita, kad ieraudzīja manu spilvenu, un māsa, kad redzēja rozā somu. :D :D Meitas spilvenam izlietoju 2 no 3 man dāvinātām akrila ficēm. Uzšuvu arī mazu spilventiņu. Māsa gribēja dzelteni-melnu somu.Tā sanāca nedaudz krunkaina, bet māsai ļoti patīk tik un tā.

Dzīvē soma izskatās labāk....

Bumbuļi, kuri bija ļoti svarīgi... :)



Te visi kopā...


Šobrīd tamborēju vēl vienu somu, un manā galvā neskaidri rosās vēl kaut kas.... :)
Lai pavasarīga nedēļas nogale!

**************************************

Joprojām rozā :)

Turpinu uz rozā viļņa. No trešās rozā fices tapa aizmugure spilvenam. Priekšpusi adīju no citas, pirms 9 gadiem pirktas dzijas. Kad biju stāvoklī ar meitu, nopirku, lai kaut ko viņai noadītu.... :) Spilvena priekšpusi tamborēju šodien, sēdot autoservisā un gaidot mašīnu. :D No abām dzijām pāri palika vien pavisam nelieli kamoliņi.

Spilvena aizmuguri tamborēju rakstā, ko Baiba publicējusi savā blogā šeit. Taču rupjās dzijas dēļ rakstu īsti nevar saprast.

Meita jau pasūtīja arī sev spilvenu....:)

P.S. Nekādi nevaru atrast pareizo režīmu fotoaparātam... diemžēl.... taču es mācos... :)

****************************************

Soma-somiņa :)

Nevaru nekādi tikt uz veikalu, lai nopirktu salauzto adatu vietā citas, cits izmērs neder, baidos, ka būs redzama atsķirība. Tā nu nācās sevi nodarbināt ar kaut ko citu.
Man uz vārdadienu uzdāvināja 3 fices Limbažu rupjās dzijas. Rozā krāsā. No sākuma gribēju sedziņu mazulim, taču dzija bija pārāk rupja, neizskatījās labi. Pēc tam izdomāju tamborēt meitai pončo, taču arī tas neizskatījās labi. Tad sāku tamborēt pašus vienkāršākos kvadrātiņus, cerot, ka procesa gaitā izdomāšu, kas no tiem iznāks. Kad bija apmēram 10 gb, izdomāju, ka būs somiņa. Ja nesakita pāris motīvus, viss tapa vienā dienā - vakar! Oderi iešuvu no veca T-krekla. Ok, es saprotu, ka kokvilnas audums nav labākais variants oderei, bet.... Man beidzot ir vēlme tikt vaļā (es domāju - izlietot derīgi) visas tās drēbes, kas man bija atliktas, lai pārveidotu. Bez tam, oderi man vajadzēja UZREIZ, un rozā krāsā bija tikai krekls :)

Somiņai izgāja 2 fices. No trešās būs kaut kas cits, kas šobrīd jau top... :)

**************************************

Ābolmaize

Es neesmu cilvēks, kuram patīk gatavot. Tālab ēdieni, kas citām saimniecēm ir ierasta lieta, man ir patīkams atklājums. Turklāt, man ir vīrs, kuram patīk un padodas ēst gatavošana. Tā es nekad nebiju cepusi ābolmaizi. Atradu internetā recepti, izmēģināju. Ģimene atrada par labu esam. :)
P.S. Tā kā es vairs neatceros, kur es atradu recepti, autoru norādīt nevaru.

Lūk recepte:

Nepieciešamie produkti:
0.5 kg miltu;
1 paciņa sausā rauga;
50 ml eļļas;
250 ml silta piena;
0/5 tk sāls
2 ēdk. cukura.

Pildījumam:
8 lieli āboli;
pusglāze cukura;
4 olu dzeltenumi;
300 g. skābā krējuma.

• Bļodā ieber miltus, raugu, sāli un cukuru, kārtīgi samaisa.
  
  
• Pievieno eļļu un pienu, maisa līdz viendabīgais masai. ( Receptē bija minēts, ka konsistencei būtu jāsanāk kā rauga pankūkām, bet man, cepot ābolmaizi divas reizes, tā nesanāca ne reizi. Sanāca riktīgs mīklas pikucis kā maizi cepot.)
  
  
• Noliek mīklu siltā vietā uz pusstundu rūgt.
  
  
• Kamēr mīkla rūgst, mizo un griež ābolus. (Es griezu kubiciņos kā bija norādīts receptē, jo tāda ābolu sakārtošana uz mīklas aizņemtu daudz mazāku laiku nekā daiviņu kārtošana.)
  
  
• Uz cepamās plāts uzliek foliju, ieziež ar taukvielu, ieliek cepeškrāsnī pasildīties uz apm. 3 minūtēm. (Otrajā reizē es cepu ar cepamo papīru, arī labi sanāca.)
  
  
• Uz sasildītās pannas lej mīklu (kā jau teicu, man neizdevās. Es izrullēju un tad uzliku uz plāts), ber virsū ābolus, lai būtu visur vienādi. Apkaisa ar cukuru.
  
  
• Liek cepties cepeškrāsnī 200-220 grādos uz 25-30 min.
  
  
• Kamēr ābolmaize cepas, taisa uzlējumu. Olu dzeltenumiem pieber cukuru, puto līdz masa paliek bieza. Tad pievieno krējumu un puto līdz viendabīgai masai.
  
  
• Pēc 25-30 min. izņem ābolmaizi, pārlej ar uzlējumu, uzkaisa kanēli un liek cepeškrāsnī uz vēl apm. 10-15 min.
  
  
• Kad ābolmaize gatava, to ņem ārā, ļauj atdzist 10-15 min un sagriež gabaliņos.

Labu apetīti!

*********************************************

Šis un tas...

Vakar atkal ''iekritu'' internetā... Klīdu pa lapām, kurās pastāstīts, kā var izgatavot klades jebšu journal vai blank book pats ar savām rociņām. Lūk, dažas no tām....

http://craftshownetwork.com/bookmaking/making-a-handmade-book-or-journal/ - te ir video pamācības;

http://www.sff.net/people/Brook.West/bind/bindit.html - te viens no sašūšanas veidiem;

http://content.photojojo.com/diy/make-your-own-photo-notebook-journal/ - video;

http://curiouslycrafty.wordpress.com/tutorials/ - klade ar auduma vākiem;

http://www.mothteeth.com/bookmaking/ - teksts ar zīmējumiem.

Nu jā, viss angļu valodā. Bet būtībā jau pēc zīmējumiem var saprast tāpat.


Gribēju vakar beidzot paadīt, bet mani gaidīja nepatīkams pārsteigums. Komplektā pie tā arī mācība - nav ko atstāt adīkli uz dīvāna, uz kura var apsēsties vairāk nekā pieci cilvēki! Ticiet man - kad nāks uz tā sēdēt bērns, viņam noteikti vienam pašam tur trūks vietas, un viņam gribot negribot būs jāapsēstas uz adīkļa! Lai tur vai kā, par vēlu meklēt, kurš no abiem to izdarīja, tās ir jau trešās KnitPro adatas, kuras man ir salūzušas....


Nākošnedēļ atgriežos normālā ritmā. Bērni ir izveseļojušies un nākošnedēļ atkal apmeklēs skolu, savukārt es laiku īsināšu pie māsas. Hm, ko lai es adu, ja reiz šīs adatas ir pagalam???

*************************************

Papīra trakums

Parasti darbadienas es pavadu sēdot māsas dzīvoklī, adot un gaidot bērnus no skolas. Nu bērni ir apslimuši, mēs esam mājās, bērni ārstējas, bet es... pēkšņi man ir neierobežota pieeja pie interneta :D Un, kā jau tas ir vispārzināms, māju vienmēr var sakārtot kaut kad vēlāk... :D

Tātad, nokļuvu es blogā http://makingbookswithchildren.blogspot.com/. Krieviski sakot - nu i vsjo! Atcerējos skolas laikus, kad kaut kādā pulciņā taisījām blociņus... Es toreiz ilgi taisīju visādus papīra niekus.... Vispār papīrs arī ir mana aizraušanās, man ir vājība uz kladēm, pildspalvām, blociņiem un tamlīdzīgām rakstāmlietām.... Tā mani pārņēma papīra trakums.... Tajā blogā ir viskautkas interesants! Milzums ideju! Es vēl neesmu izpētījusi visu, tā ka interesantākais vēl ir priekšā! :)

Tā nu mana papīra trakuma iesākums bildēs!

Sāku ar blociņu vakar vakarā. Principā arī reciklēts darbs, jo tika izmantots dāvanu papīra pāri palikušais mazais gabaliņš un vecs kartona gabals.

Lielums - viena ceturtā daļa no A4 papīra lapas.

Taureņi man šobrīd ir topā..... Meitai arī. Tāpēc uzdāvināju viņai. :)

Dēls, kurš ir liels Rīgas Dinamo fans, vajadzēja lielu bloku, kur ''pierakstīt spēļu rezultātus'' . Lūdzu, dēls, nav grūti!


Es sarkanās krāsas vietā būtu izvēlējusies citas krāsas malu, bet klientam vienmēr taisnība! :)


Skats no aizmugures. Bilde - arī dēla izvēlēta.

Taču vislielākais prieks ir par manu trešo - vislielāko darbu. Doma par šādu grāmatiņu man radās apmēram vienos naktī. Tātad - internetā ir atrodami visādi mazi, pamācoši stāstiņi. Tā nu es Wordā šos stāstiņus saliku uz lapām, pievienoju attēlus, izlaboju kļūdas un izprintēju. Sanāca 21 lapa. No kartona izgatavoju aizmugures vāku, aplīmēju ar papīru no dāvanu maisiņa, izprintēju arī nosaukumu un sasēju ar atlasa lenti. Tas arī viss. Ā, nu jā, tikai pēc tam apķēros, ka aizmirsu norādīt autoru - internetu :)


Nosaukums atnāca pats! :) Priecājos, ka varēju atkārtot datorkursos iegūtās iemaņas.


Darbs pie datora aizņēma apmēram 4 stundas.....

Tāds nu ir mans pēdējo 24 stundu laikā paveiktais darbs ! Bet, ja godīgi, rokas bieži netika līdzi manai galvai :D:D:D

***********************************************

Pirmais reciklētais darbs!

Sērfojot internetā, uzdūros blogam Re-darbi. Tas man atgādināja, ka nu jau veselu mūžību man skapī stāv sazinkā pie manis nokļuvuši gari džinsu svārki, kuru vienīgais izmantošanas veids ir - pārveidojot tos par kaut ko! Sirsniņblociņš deva man iedvesmu, un tā tapa mans pirmais reciklētais darbs! Šitāds darba prieks man jau sen nebija bijis. :)

Īsti pabeigts vēl nav, jo drusku pietrūka laika, un es vēl īsti neesmu izdomājusi, ko es gribu ar to vienu malu darīt - izveidot kabatu vai vienkārši uzšūt citas krāsas audumu. Un šujmašīna nojūdzās pie pirmās vīles!...Eh! Visu šuvu ar rokām, kas īstenībā nebija slikti, tikai laikietilpīgi. Protams, šūt gribēja arī bērni. Starp citu, viņi tagad prot tamborēt pīnītes. Ko tik nevar iemācīties vakaros sēžot uz dīvāna ar mammu! :D Tātad, es iedevu katram veca palaga gabalu un adatu ar diegu. Kad beidzās otrais diegs, dēlam apnika, bet meita aizrautīgi turpināja. Beigās viņai sanāca somiņa. :) Es piešuvu puķi no veca frotē dvieļa, rokturi no viņu notamborētās pīnītes, un bērns pilnīgi staroja no prieka!

Nu lūk, tāda ir tā nepabeigtā mala. Es sliecos par labu krāsainam audumam.


Vispār sākumā es biju iecerējusi drusku savādāk, bet process ir tik neparedzams reizēm! :) Aizdare ir ar lipekli, es nezinu, kā to pareizi sauc.

Tāds, lūk, rezultāts! Manai Bībelei nācās ciest no tā, ka man vienmēr ir liela un pilna soma. Tā nu dažreiz izrādījās, ka dienasgrāmata ir Jesajas grāmatā, bet maks atlocījis vāku. Nu tas vairs nenotiks. :) Zivs ir no veca frotē dvieļa. Vākos iekšā ir kartons.

Rekur arī mana bērna šūtā tašiņa! :)

Mums abām ir prieks par izdošanos! :)
Un man jau padomā nākošie vāki!

*******************************************

Atkal lakats!

Adīju es, bet nēsās draudzene. Lakats pārdots! :)


*********************************************

Ja nav, tad nav!

Tā nu ir iegājies, ka svētdienas vakari ir manējie. Kādā ziņā? TV pieder man laika posmā no 21:00 līdz 23:00. Es šajā laikā skatos CSI pa TV6 un visbiežāk apvienoju to ar adīšanu. Vakar man bija liels kreņķis - nezināju, ko adīt. Bija vairāki iesākti darbi, un tie mani nomāca. Tā nu es savas divas stundas pavadīju ārdot..... :)

Es izārdīju:

1. vesti - vismaz bija plānots, ka tā būs veste dzijas trūkuma dēļ. Tad es nopirku vēl dziju, sapratu, ka raksts ir pilnīgi garām.... arvienvārdsakot - nedēļas darbs kaķim zem astes....
2. iesākto meitas kleitu - nu neadījās... jāizdomā savādāks modelis....
3. Ziemassvētku trakumā iesākto (un pabeigto!) zeķi ar pīnēm valnīša vietā. Otras zeķes pīņu valnītis nesanāca tāds pats pat ceturtajā reizē - vai nu par šauru, vai nu par platu...
   
4. un galu galā - arī tamborētos svārkus.... tur gan bija tikai kādi 15 cm, bet nu tamborēšana man kaut kā īsti neiet pie sirds, piedevām, ja pirmā sajūsma jau ir noplakusi.....

Tā nu pēc divu stundu ārdīšanas man vairs nav neviena pusratā pamesta darba, vismaz es neatceros, ka vēl kāds būtu.... Šodien sāku jaunu darbu no izārdītās vestes dzijas. Veste bija mans pēdējais darbiņš, un ar šo dziju es šobrīd gribu adīt. :) Kas tas būs, neteikšu. Ja sanāks - atrādīšu! :)

********************************

Kādai meitenītei :)

Tā bija mana vienīgā adītā Ziemassvētku dāvana. Adīta ar prieku :)

100% bērnu akrils.



Par lelli būs atsevišķs stāsts, kad man pāries slinkums :)

************************************