trešdiena, 2010. gada 29. decembris

Veste

Pret šo apģērba gabalu man ir īpaša attieksme. Bija rudens, vakari - tumši, dienas bez saules. Un man - depresīvs noskaņojums. Lai sevi sapurinātu, man vajadzēja kaut ko tādu, kas man visu laiku būtu blakus, kaut ko košu, krāsainu, gaišas emocijas izraisošu. Apsverot visus variantus, paliku pie adīšanas. Izskatot dziju krājumus, ar nožēlu nācās konstatēt, ka sulīgi oranžā krāsā ir tikai sen iepirktais 100% akrils. Nožēlu izmetu miskastē un ķēros pie darba. Uzadīju ātri, un kādu mēnesi valkāju gandrīz katru dienu. Labi vēl, ka paspēju nobildēt, pirms galīgi savalkāju! :) Veste palīdzēja. Uzticīgi bija man blakus ( :D), košā krāsa priecēja gan mani, gan citus. Bet nu akrils, nu jā, bet šī veste bija vairāk nevis apģērba gabals, bet gan psihoterapeitisks līdzeklis cīņā ar depresiju. :)

P.S. Man mugurā izskatās daudz labāk nekā uz pakaramā :)

*********************************

1 komentārs:

  1. mana depresija jau savus 2 gadus šādi ārstējas ar oranžo visapkārt! :D :D

    feina veste! Nobildē sev mugurā ar!

    AtbildētDzēst