Jauns adīklis

Pagājušajā naktī, pieskatot slimu bērnu, skatījos seriālu Lepnums un aizspriedumi (1995) un iesāku jaunu adīkli.

Bieži negadās, ka vīrs man lūdz kaut ko noadīt viņam. Taču viņš man šogad sagādāja fantastisku Ziemassvētku dāvanu.

Pirmssvētku sestdienā mēs devāmies nokārtot dažas lietas. Izbraucām, šķiet ap kādiem 10, bērniem pateicām, ka būsim mājās pēc dažām stundām. Ap to brīdi, kad viss jau tā kā bija izdarīts, un mēs varētu doties mājās, vīrs man pavēstīja, ka mana Ziemassvētku dāvana no viņa būšot dzijas iegāde no Pāces vilnas fabrikas. Ja es tobrīd nebūtu sēdējusi pie mašīnas stūres, tad būtu palekusies no prieka. Zvanīju fabrikas saimniekam. Viņš pastāstīja, ka fabrika šodien esot ciet, bet Talsos starp veikaliem  Maxima XX un Cenuklubu esot viņu dzijas veikaliņš. Tā nu mēs devāmies turp. No sākuma vīrs izvēlējās dziju savai vestei (gaiši zila, vienkārtīga, jo diemžēl šīs krāsas divkārtīgās nebija). Kad dzija vestei bija jau nolikta uz letes, atskanēja šie brīnišķīgie vārdi - ņem, ko gribi! ... āāāā....

Kaut ko es izvēlējos, bet diemžēl nekādas diži lielās izvēles manai gaumei nebija. Pārdevējas pastāstīja, ka tagad viss esot izpirkts (loģiski!). Ja gribot lielu izvēli, tad esot jābrauc uz fabriku pavasarī. Tā nu es braukšu ar'! Un cerams, ka jau nākošā pavasarī! Jo man ceļgalos iemetas dīvains vājums, kad es atceros krāsaino dziju grēdas pāces vilnas fabrikas noliktavā!....

Atpakaļceļā uz mājām iebraucām Tukumā, kur atradām foršu veikalu blakus Maximai XX. Neatceros nosaukumu, šķiet, ''Māja un dārzs'' vai arī ''Mājai un dārzam''. No turienes arī tukšām rokām neiznācām. Rezultātā bijām mājās vien ap 21:00. Kāda fantastiska diena, pateicoties manam vīram! Bērni atpūtās no mums, mēs no bērniem (tas ir viņu teiktais, ne manējais!) un es papildināju dziju krājumus! Fooorši!

Tā nu pagājušājā naktī, kad es sapratu, ka gulēšana nesanāks, ņēmu gaiši zilo dziju un tinu kamolos. Starp citu, varbūt kāda adatu māsa zina, kur var nopirkt tītavas? Parakņājos internetā, bet neko prātīgu neatradu. Satinu dziju 2 kārtās, jo adīt vienkārtīgo man gauži negribējās. Līdz 5:00 no rīta biju tikusi tik tālu, cik redzams foto.

Jā, man ir citi iesākti adīkļi, bet šis ir prioritārs! :) Un seriālam es noskatījos visas 6 sērijas. Šobrīd, kad rakstu, ir pusdivi naktī. Es tagad iešu gulēt un sapņošu par krāsainu dziju!

P.S. Ziema atnāca, kamēr es adīju pa nakti. Būtu es to zinājusi, būtu adījusi pirms Ziemassvētkiem :D

Veiksmīgu nedēļu!

Ziemassvētkos...

Priecīgus Ziemassvētkus visiem!

Kā jau ierasts gada nogalē, es beidzot kaut ko publicēju savā blogā. (ironija) :) Man ir 2 brīvas nedēļas, tāpēc ir parādījies kāds brīdis padomāt par dzīvi. 

Projekts, kuru es iesāku gada sākumā (skatīt pēdējo rakstu) man beidzās aprīlī. Jau janvāra beigās es sapratu, ka es nepavilkšu 2 ierakstus divās valodās katru svētdienu. Tas pirmkārt. Otrkārt, bija ļoti grūti rakstīt krieviski pat ar latīņu burtiem. Es samērā brīvi un gandrīz gramatiski pareizi rakstu krieviski ar roku. Toties datorā - 3 teikumus 30 minūtēs. Es gan atradu mājaslapu, kurā es rakstīju tekstu ar man ierastiem burtiem, bet teksts rakstījās krieviski, bet arī tas neglāba situāciju. Turklāt pavasaris izvērtās ne visai patīkams. Vispirms gadījās, ka mans vīrs aprīlī braucot pie stūres zaudēja samaņu. Paldies Dievam, tas notika stāvot krustojumā nevis braucot. Es tagad neiedziļināšos detaļās, vien pateikšu, ka tas bija šausmīgi un lika man pārvētēt prioritātes. Pēc pāris mēnešiem un daudziem ārstiem mēs uzzinājām cēloni,kāpēc tas notika, to novērsām un nekas tamlīdzīgs vairs nav atkārtojies. Pa to laiku arī vīratēvs apmeklēja ārstus un viņam noteica diagnozi - vēzis. Jūnija sākumā bija operācija, kam sekoja ķīmijterapija. Pa to laiku es pat aizmirsu, ka man vispār ir blogs. :) Vīratēvam tagad viss ir labi, pirms nedēļas atgriezās darbā.

Man ir tik hronisks laiks trūkums, ka, šķiet, ir pat nepieklājīgi tā teikt. Un tomēr, es nesaprotu kā es varu izdarīt visu, ko vajag izdarīt, ierobežotā laika daudzumā. Man ir parādījušās aizdomas, ka es vienkārši mēģinu izdarīt vairāk nekā viens cilvēks vispār var izdarīt.

Ja runa ir par maniem hobijiem - adīšana un lasīšana - tad  - laika nav. Lasu tikai ēdot (droši varat mani kaunināt), adu tikai servisos, gaidot, kamēr atdos auto. Rezultāts - vienas zeķes valnītis. :) Kaut gan, laikam vēl es šogad iesāku jaku. Adīju priekšu un muguru vienā gabalā, sanāca lielgabals, to es uzbliezu vakaros skatoties kaut kādu seriālu vienreiz nedēļā. Piedurkņu gan vēl nav. Seriāls beidzās. :)

Es nezinu, ko lai vēl uzraksta. Nekādu plānu attiecībā uz šo blogu man nav, tāpat kā ilūziju par sevi kā par blogeri. Šī bija vieta maniem rokdarbiem, taču tam man tikpat kā nav laika. Domāju, ka pa šīm brīvdienām ielikšu kādu bildīti, kas ir adīts šogad (nepabeigto jaku :) ). Es tikpat kā netieku pie datora, ja nu vienīgi vēlu vakaros, ziņas lasu telefonā. Es nezinu, vai jums, mani lasītāji (ja vispār vēl kāds kaut ko te lasa. Vai lasa? ) būtu interesanti lasīt arī par kaut ko citu manā dzīvē, ne tikai par rokdarbiem. Par vīru es daudz rakstīt nevaru, viņš to negrib. Bērni arī negrib, viņi jau ir pusaudži, un savu dzīvi internetā menedžē paši sociālajos tīklos. Varu rakstīt tikai par sevi. Manā dzīvē gadās arī interesanti brīži, piemēram, kāpēc mani (un vīru) vairs negrib redzēt kāds servisa īpašnieks vai arī kā es izdomāju būt ( un biju) plazmas donors. Ierakstiet kādu komentāru, ja nav grūti, lai es zinu, ka te arī kāds ienāk :)

Paldies, ja izlasījāt līdz galam. Novēlu jums priecīgus svētkus un jaukas brīvdienas!

P.S. Jūs jau zināt klasiskos Ziemassvētkus novēlējumus. Priecīgus Ziemassvētkus! Jaukus Ziemassvētkus! Gaišus svētkus! utt. utt. Nu lūk! Ņemot vērā šī gada Ziemassvētkus es vairs nekad NEKAD  nevienam nenovēlēšu siltus Ziemassvētkus. Jo tas, ziniet, piepildījās! Turpmāk es vēlēšu tikai un vienīgi BALTUS Zienassvētkus! :)