otrdiena, 2010. gada 27. aprīlis

Kad pavasaris atnācis...

... cilvēki paliek dulli. Parasti katrs savā veidā. Man, piemēram, piemeties ''dārznieka gars,'' jo kā savādāk var nosaukt vēlēšanas visur sasēt vai sastādīt puķes un iekopt mazu dārziņu! :D Tiem, kam šķiet, ka tas nekas sevišķs nav, es paskaidrošu. Man ir bijis pašai savs dārziņš tikai vienu vasaru. Tas bija apmēram 2x2 metri liels. Ravēšana nekad nav bijusi mana mīļākā nodarbošanās. Protams, ja neviens nespieda to darīt, dažreiz man ravēt patika, bet.... pārāk bieži jau tas negadījās.... Tā ka lielākoties ravēju piespiedu brīvprātīgi bez īpaša prieka, jo dārzs mums bija, un ravēt vajadzēja... Tad nu varat izdarīt secinājumus, kāpēc man tas minidārziņš bija tik vienu gadu.... :D

Pie kā es paliku? .... Tātad es esmu iepirkusi puķu sēklas. Daudz. Un arī dārzeņu sēklas, bet tās mazāk, jo garšaugu dobe būs vīram. Viņš arī ir iepircies. Tā kā viņam izdodas viss, ko viņš ir iecerējis, tad es jau tagad zinu, ka viņa dobē viss augs griezdamies. Cerams, ka manas puķes arī augs... :) Daļai puķu nosaukumi bija man nedzirdēti, piemēram, kobeja. Esmu sasējusi sēklas un nolikusi siltumnīcā, gandrīz viss jau ir uzdīdzis. Kobejas paciņā bija vien trīs sēklas, no kurām nav uzdīgusi neviena, vismaz pagaidām. Bērniem arī ir savas puķes iesētas. Par to viņiem prieks. :)

Līdz ar visādiem dārza un visādiem citiem darbiem, novārtā palikušas dzijas un adatas. Igauņu varavīksne gaida mani, bet tur laikam nāksies arī ārdīt.... Eh, kā gan bez ārdīšanas... Lainei apsolīju bomzīšcimdiņus, tie arī gaida savu kārtu... :) Un vēl ir lietas, ko es gribu noadīt, es tikai nezinu, kur lai ņemt tam visam laiku???

*************************************

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru