decembris

Ja jūs nezināt, kas ir sejas nerva iekaisums, tad es novēlu jums to NEKAD neuzzināt. Jo tās ir ellīgas sāpes un absolūts dzīves apnikums.

Jau vairāk nekā pusgadu nevaru adīt. Visu laiku atgadās kaut kas negaidīts, sāpīgs, nevēlams. Iepazītas dažādas medicīnas iestādes gan ārstējoties pašai, gan pie tuviem cilvēkiem ciemos ejot. Un tās ne tuvu nav beigas.

Drausmīgi. 

Lasu, kā citas darbojas savu hobiju lauciņos, un ceru, ka Jaunajā gadā arī es varēšu atkal rokdarboties, nevis tikai skatīties no malas.

Lai izdodas!

**************************

Esmu atpakaļ!

Šis bija garš mēnesis. Man bija pazudusi vēlme rokdarboties. Es tik ļoti gaidīju pavasari, ka nekam citam neatlika spēka. Taču nu es esmu uzlādējusi savas baterijas. Fantastisku spēku, možumu un dzīvesprieku man dod raudzīties, kā uzlec saule. Vispār jau es esmu pūce pēc gulētiešanas un pamošanās tipa, taču mans organisms mēdz izstrādāt tādus trikus pēdējā laikā. Pamostos piecos, sešos no rīta un - nevaru aizmigt. Šis ir mans mīļākais gadalaiks. Dienas vēl joprojām kļūst garākas, viss ir kļuvis tik ļoti zaļš, ir tik daudz zaļās krāsas toņu!!! Zied tulpes un narcises, un hiacintes, un ievas, un ....un daudz kas cits! Fantastiski!!!! Dārzs... Arī rušināšanās mani nomierina un dod prieku.

Neskatoties uz adīšanas kūtrumu, pabeidzu pasūtījuma džemperi. Atrādīšu drīz.

Vispār jocīgi ar tiem pasūtījumiem. Tie paši mani kaut kā atrod. Taču ar katru nākošo mazlietiņ pieaug mans pašvērtējums. Un bailes, ka darbs pasūtītājam nepatiks vai tiks atzīts par sliktu esam, iet mazumā. Tā nu man šobrīd vēl varētu būt trīs pasūtījumi. Viens ir pavisam reāls - uzlabojams džemperis, daļu no tā pāradot.

Šobrīd aiz loga ir apmācies, šķiet, būs negaiss. Es ceru, ka būs. Cerībā uz lietu, es beidzu šo ierakstu.

Lai visiem pavasara prieks!!! :)

***************************************************

Šis un tas...

Vakar atkal ''iekritu'' internetā... Klīdu pa lapām, kurās pastāstīts, kā var izgatavot klades jebšu journal vai blank book pats ar savām rociņām. Lūk, dažas no tām....

http://craftshownetwork.com/bookmaking/making-a-handmade-book-or-journal/ - te ir video pamācības;

http://www.sff.net/people/Brook.West/bind/bindit.html - te viens no sašūšanas veidiem;

http://content.photojojo.com/diy/make-your-own-photo-notebook-journal/ - video;

http://curiouslycrafty.wordpress.com/tutorials/ - klade ar auduma vākiem;

http://www.mothteeth.com/bookmaking/ - teksts ar zīmējumiem.

Nu jā, viss angļu valodā. Bet būtībā jau pēc zīmējumiem var saprast tāpat.


Gribēju vakar beidzot paadīt, bet mani gaidīja nepatīkams pārsteigums. Komplektā pie tā arī mācība - nav ko atstāt adīkli uz dīvāna, uz kura var apsēsties vairāk nekā pieci cilvēki! Ticiet man - kad nāks uz tā sēdēt bērns, viņam noteikti vienam pašam tur trūks vietas, un viņam gribot negribot būs jāapsēstas uz adīkļa! Lai tur vai kā, par vēlu meklēt, kurš no abiem to izdarīja, tās ir jau trešās KnitPro adatas, kuras man ir salūzušas....


Nākošnedēļ atgriežos normālā ritmā. Bērni ir izveseļojušies un nākošnedēļ atkal apmeklēs skolu, savukārt es laiku īsināšu pie māsas. Hm, ko lai es adu, ja reiz šīs adatas ir pagalam???

*************************************

Trīs lietas

1. Uzadīju draudzenes mazajai meitiņai sedziņu un... aizmirsu nobildēt. Draudzene apsolīja to izdarīt manā vietā un iedot bildes.

2. Baltajai jakai kapuces nebūs. Nesanāca. Adīju un ārdīju, adīju un ārdīju, un nupat izārdīju pavisam. Nu un lai! Man jaka patīk arī bez kapuces!

3. Man tika atdota kokvilnas dzija. Meitai taps džemperītis.

*******************************