Pāces vilnas fabrikas dzija

Es nevaru pateikt kāpēc, bet Pāces dzija ar katru gadu man patīk aizvien vairāk un vairāk. Turklāt nav tā, ka es adu un adu, un tāpēc ir tādas simpātijas. No Pāces dzijas man pabeigti ir 2 darbi un divi ir procesā. Man patīk arī tas, kā Pāces vilnas fabrikas saimnieki strādā. Laikam nemāku īsti noformulēt, bet fakts, ka Latvijā ir latvieši, kuri strādā Latvijai ar latviešu produktiem, liek manai sirdij iesilt. Pāces fabrikā biju laikam 2012.g rudenī kopā ar vīru. Un biju šogad, par ko arī stāsts. :)

Līdz šim savu radu un draugu pulkā es nebiju atradusi nevienu, kurai adīšana patiktu ĻOTI. Nu tik ļoti, ka gribētos pirkt dzijas nenoskārstai (un arī konkrētai) vajadzībai vai arī adīt visu nakti (dažreiz, jo tu vienkārši NEVARI apstāties). Pavisam negaidīti pagājušajā ziemā es atradu tādu sievieti - manu kolēģi. Mēs runājām par dziju, par adīšanu un, protams, par Pāces fabriku. Izrādās, ka viņa arī jau sen grib tur aizbraukt. Tā nu mēs pavasarī jau laicīgi sarunājām fabrikā konkrētu dienu maija otrajā pusē, kad mēs dosimies turp.

Uz to brīdi man no Pāces dzijas mājās vairs daudz nekā nebija. Bija pāris fices no pirmā brauciena uz fabriku.

Un vīra Ziemassvētku dāvana.

Norunātajā dienā ar kolēģi devāmies uz Pāci. Mūs izvadāja pa fabriku laipna kundze, kura pastāstīja un parādīja, kā tas viss darbojas. Mašīnas bija izslēgtas, jo tā bija brīvdiena. Gājiens noslēdzās dzijas noliktavā, kur mēs zaudējām prātu. :D Vienīgais, kas mani atturēja piebāzt pilnu mašīnu ar dziju, bija skaidras naudas daudzums, kas bija paņemts līdzi. :D Kolēģei bija tāpat.

Es jau vairākus gadus ļoti gribu segu varavīksnes krāsās. Man nav tai ne konkrēta pielietojuma mērķa, ne arī tādas īstas vajadzības, bet es to segu gribu tik un tā. Tā nu es nopirku 11 krāsās dziju segai. Attēlā ir 15 toņi. Jūlija sākumā es braucu uz to pusi. Iebraucu Dundagā, lai paskatītos, ko viņi pārdod veikaliņā, kas atrodas pretī Dundagas krokodilam. Sagadījās tā, ka tajā brīdī, kad es devos uz veikalu no vienas puses, no otras puses nāca kāda kundze, kura slēdza vaļā veikalu. Izrādās, ka veikals todien nestrādāja, bet pēc kādu ekskursantu vēlmes viņa savā atvaļinājuma laikā nāca uz veikalu. Ja reiz man tā paveicās, ka es trāpījos pareizā vietā un pareizā laikā, tad es nopirku vēl 4 fices segai. :)

Fabrikā vēl es nopirku šo nekrāsoto pelēko dziju. Melno es nopirku Zāļu tirdziņā Vecrīgā. Melnā ir aitas vilna ar alpaku.

Arvienvārdsakot - mana guļamistaba joprojām nedaudz smird pēc aitas. Jo es dziju glabāju pie gultas. Nē, man nav bail, ka to nozags. :D Vienkārši pagaidām citur nav kur nolikt. Bet vīrs neko nav teicis. Vai nu viņš nejūt, vai arī ir samierinājies, :) Viņš joprojām gaida džemperi, kuru es sāku adīt Ziemassvētkos. :) Daudz vairs nav atlicis...

Saulainu nedēļu! :)

Pārdomas par blogu

Hmm...
Šis blogs man ir kļuvis kā vecs, mīļš, nobružāts koferis, kuram nav roktura. Panest grūti, pamest žēl... Varbūt pat agrāk esmu tā rakstījusi, tikai neatceros... Jau pāris gadus ieraksti ir tikai 1-2 gadā, parasti pēc Jaunā gada, kad man vēl ir brīvdienas... Bet tā nu tas ir iegrozījies, ka līdz ar algota darba sākšanu laiks rokdarbiem ir sarāvies tik maziņš un īsiņš...

Bet nu pamest blogu es tomēr neesmu gatava! :) Man jūlijā bija atvaļinājums. Kolēģei rokdarbniecei biju apsolījusi atrādīt savus kāmja krājumus. Tā nu pēdējā atvaļinājuma dienā vēru vaļā savas slēptuves un fotografēju, fotografēju un fotografēju... Un sūtīju viņai WhatsAppā. Un pati brīnījos, cik daudz dziju man ir priekš principā neadošas rokdarbnieces. Jo, saprotiet - tas, ka man nav laika adīšanai, nenozīmē, ka man nav laika dzijas pirkšanai. :D

Vispār pēdējā laikā es esmu arvien lielākā un lielākā sajūsmā par Pāces dziju. Ja sanāks, tad nedēļas nogalē atrādīšu uzkrājumus. Man patīk ne tikai pati dzija, bet arī tās stāsts. Man patīk, ka mums Latvijā ir tādi uzņēmīgi, čakli un radoši cilvēki, kuri darbojas un sniedz prieku citiem. Īpaši adītājām. :)

Jauns adīklis

Pagājušajā naktī, pieskatot slimu bērnu, skatījos seriālu Lepnums un aizspriedumi (1995) un iesāku jaunu adīkli.

Bieži negadās, ka vīrs man lūdz kaut ko noadīt viņam. Taču viņš man šogad sagādāja fantastisku Ziemassvētku dāvanu.

Pirmssvētku sestdienā mēs devāmies nokārtot dažas lietas. Izbraucām, šķiet ap kādiem 10, bērniem pateicām, ka būsim mājās pēc dažām stundām. Ap to brīdi, kad viss jau tā kā bija izdarīts, un mēs varētu doties mājās, vīrs man pavēstīja, ka mana Ziemassvētku dāvana no viņa būšot dzijas iegāde no Pāces vilnas fabrikas. Ja es tobrīd nebūtu sēdējusi pie mašīnas stūres, tad būtu palekusies no prieka. Zvanīju fabrikas saimniekam. Viņš pastāstīja, ka fabrika šodien esot ciet, bet Talsos starp veikaliem  Maxima XX un Cenuklubu esot viņu dzijas veikaliņš. Tā nu mēs devāmies turp. No sākuma vīrs izvēlējās dziju savai vestei (gaiši zila, vienkārtīga, jo diemžēl šīs krāsas divkārtīgās nebija). Kad dzija vestei bija jau nolikta uz letes, atskanēja šie brīnišķīgie vārdi - ņem, ko gribi! ... āāāā....

Kaut ko es izvēlējos, bet diemžēl nekādas diži lielās izvēles manai gaumei nebija. Pārdevējas pastāstīja, ka tagad viss esot izpirkts (loģiski!). Ja gribot lielu izvēli, tad esot jābrauc uz fabriku pavasarī. Tā nu es braukšu ar'! Un cerams, ka jau nākošā pavasarī! Jo man ceļgalos iemetas dīvains vājums, kad es atceros krāsaino dziju grēdas pāces vilnas fabrikas noliktavā!....

Atpakaļceļā uz mājām iebraucām Tukumā, kur atradām foršu veikalu blakus Maximai XX. Neatceros nosaukumu, šķiet, ''Māja un dārzs'' vai arī ''Mājai un dārzam''. No turienes arī tukšām rokām neiznācām. Rezultātā bijām mājās vien ap 21:00. Kāda fantastiska diena, pateicoties manam vīram! Bērni atpūtās no mums, mēs no bērniem (tas ir viņu teiktais, ne manējais!) un es papildināju dziju krājumus! Fooorši!

Tā nu pagājušājā naktī, kad es sapratu, ka gulēšana nesanāks, ņēmu gaiši zilo dziju un tinu kamolos. Starp citu, varbūt kāda adatu māsa zina, kur var nopirkt tītavas? Parakņājos internetā, bet neko prātīgu neatradu. Satinu dziju 2 kārtās, jo adīt vienkārtīgo man gauži negribējās. Līdz 5:00 no rīta biju tikusi tik tālu, cik redzams foto.

Jā, man ir citi iesākti adīkļi, bet šis ir prioritārs! :) Un seriālam es noskatījos visas 6 sērijas. Šobrīd, kad rakstu, ir pusdivi naktī. Es tagad iešu gulēt un sapņošu par krāsainu dziju!

P.S. Ziema atnāca, kamēr es adīju pa nakti. Būtu es to zinājusi, būtu adījusi pirms Ziemassvētkiem :D

Veiksmīgu nedēļu!