Īsti pabeigts vēl nav, jo drusku pietrūka laika, un es vēl īsti neesmu izdomājusi, ko es gribu ar to vienu malu darīt - izveidot kabatu vai vienkārši uzšūt citas krāsas audumu. Un šujmašīna nojūdzās pie pirmās vīles!...Eh! Visu šuvu ar rokām, kas īstenībā nebija slikti, tikai laikietilpīgi. Protams, šūt gribēja arī bērni. Starp citu, viņi tagad prot tamborēt pīnītes. Ko tik nevar iemācīties vakaros sēžot uz dīvāna ar mammu! :D Tātad, es iedevu katram veca palaga gabalu un adatu ar diegu. Kad beidzās otrais diegs, dēlam apnika, bet meita aizrautīgi turpināja. Beigās viņai sanāca somiņa. :) Es piešuvu puķi no veca frotē dvieļa, rokturi no viņu notamborētās pīnītes, un bērns pilnīgi staroja no prieka!
Nu lūk, tāda ir tā nepabeigtā mala. Es sliecos par labu krāsainam audumam.
Vispār sākumā es biju iecerējusi drusku savādāk, bet process ir tik neparedzams reizēm! :) Aizdare ir ar lipekli, es nezinu, kā to pareizi sauc.
Tāds, lūk, rezultāts! Manai Bībelei nācās ciest no tā, ka man vienmēr ir liela un pilna soma. Tā nu dažreiz izrādījās, ka dienasgrāmata ir Jesajas grāmatā, bet maks atlocījis vāku. Nu tas vairs nenotiks. :) Zivs ir no veca frotē dvieļa. Vākos iekšā ir kartons.Rekur arī mana bērna šūtā tašiņa! :)
Mums abām ir prieks par izdošanos! :)Un man jau padomā nākošie vāki!
*******************************************
cik jauki!!
AtbildētDzēst