Pāces vilnas fabrikas dzija

Es nevaru pateikt kāpēc, bet Pāces dzija ar katru gadu man patīk aizvien vairāk un vairāk. Turklāt nav tā, ka es adu un adu, un tāpēc ir tādas simpātijas. No Pāces dzijas man pabeigti ir 2 darbi un divi ir procesā. Man patīk arī tas, kā Pāces vilnas fabrikas saimnieki strādā. Laikam nemāku īsti noformulēt, bet fakts, ka Latvijā ir latvieši, kuri strādā Latvijai ar latviešu produktiem, liek manai sirdij iesilt. Pāces fabrikā biju laikam 2012.g rudenī kopā ar vīru. Un biju šogad, par ko arī stāsts. :)

Līdz šim savu radu un draugu pulkā es nebiju atradusi nevienu, kurai adīšana patiktu ĻOTI. Nu tik ļoti, ka gribētos pirkt dzijas nenoskārstai (un arī konkrētai) vajadzībai vai arī adīt visu nakti (dažreiz, jo tu vienkārši NEVARI apstāties). Pavisam negaidīti pagājušajā ziemā es atradu tādu sievieti - manu kolēģi. Mēs runājām par dziju, par adīšanu un, protams, par Pāces fabriku. Izrādās, ka viņa arī jau sen grib tur aizbraukt. Tā nu mēs pavasarī jau laicīgi sarunājām fabrikā konkrētu dienu maija otrajā pusē, kad mēs dosimies turp.

Uz to brīdi man no Pāces dzijas mājās vairs daudz nekā nebija. Bija pāris fices no pirmā brauciena uz fabriku.

Un vīra Ziemassvētku dāvana.

Norunātajā dienā ar kolēģi devāmies uz Pāci. Mūs izvadāja pa fabriku laipna kundze, kura pastāstīja un parādīja, kā tas viss darbojas. Mašīnas bija izslēgtas, jo tā bija brīvdiena. Gājiens noslēdzās dzijas noliktavā, kur mēs zaudējām prātu. :D Vienīgais, kas mani atturēja piebāzt pilnu mašīnu ar dziju, bija skaidras naudas daudzums, kas bija paņemts līdzi. :D Kolēģei bija tāpat.

Es jau vairākus gadus ļoti gribu segu varavīksnes krāsās. Man nav tai ne konkrēta pielietojuma mērķa, ne arī tādas īstas vajadzības, bet es to segu gribu tik un tā. Tā nu es nopirku 11 krāsās dziju segai. Attēlā ir 15 toņi. Jūlija sākumā es braucu uz to pusi. Iebraucu Dundagā, lai paskatītos, ko viņi pārdod veikaliņā, kas atrodas pretī Dundagas krokodilam. Sagadījās tā, ka tajā brīdī, kad es devos uz veikalu no vienas puses, no otras puses nāca kāda kundze, kura slēdza vaļā veikalu. Izrādās, ka veikals todien nestrādāja, bet pēc kādu ekskursantu vēlmes viņa savā atvaļinājuma laikā nāca uz veikalu. Ja reiz man tā paveicās, ka es trāpījos pareizā vietā un pareizā laikā, tad es nopirku vēl 4 fices segai. :)

Fabrikā vēl es nopirku šo nekrāsoto pelēko dziju. Melno es nopirku Zāļu tirdziņā Vecrīgā. Melnā ir aitas vilna ar alpaku.

Arvienvārdsakot - mana guļamistaba joprojām nedaudz smird pēc aitas. Jo es dziju glabāju pie gultas. Nē, man nav bail, ka to nozags. :D Vienkārši pagaidām citur nav kur nolikt. Bet vīrs neko nav teicis. Vai nu viņš nejūt, vai arī ir samierinājies, :) Viņš joprojām gaida džemperi, kuru es sāku adīt Ziemassvētkos. :) Daudz vairs nav atlicis...

Saulainu nedēļu! :)

Pārdomas par blogu

Hmm...
Šis blogs man ir kļuvis kā vecs, mīļš, nobružāts koferis, kuram nav roktura. Panest grūti, pamest žēl... Varbūt pat agrāk esmu tā rakstījusi, tikai neatceros... Jau pāris gadus ieraksti ir tikai 1-2 gadā, parasti pēc Jaunā gada, kad man vēl ir brīvdienas... Bet tā nu tas ir iegrozījies, ka līdz ar algota darba sākšanu laiks rokdarbiem ir sarāvies tik maziņš un īsiņš...

Bet nu pamest blogu es tomēr neesmu gatava! :) Man jūlijā bija atvaļinājums. Kolēģei rokdarbniecei biju apsolījusi atrādīt savus kāmja krājumus. Tā nu pēdējā atvaļinājuma dienā vēru vaļā savas slēptuves un fotografēju, fotografēju un fotografēju... Un sūtīju viņai WhatsAppā. Un pati brīnījos, cik daudz dziju man ir priekš principā neadošas rokdarbnieces. Jo, saprotiet - tas, ka man nav laika adīšanai, nenozīmē, ka man nav laika dzijas pirkšanai. :D

Vispār pēdējā laikā es esmu arvien lielākā un lielākā sajūsmā par Pāces dziju. Ja sanāks, tad nedēļas nogalē atrādīšu uzkrājumus. Man patīk ne tikai pati dzija, bet arī tās stāsts. Man patīk, ka mums Latvijā ir tādi uzņēmīgi, čakli un radoši cilvēki, kuri darbojas un sniedz prieku citiem. Īpaši adītājām. :)

Jauns adīklis

Pagājušajā naktī, pieskatot slimu bērnu, skatījos seriālu Lepnums un aizspriedumi (1995) un iesāku jaunu adīkli.

Bieži negadās, ka vīrs man lūdz kaut ko noadīt viņam. Taču viņš man šogad sagādāja fantastisku Ziemassvētku dāvanu.

Pirmssvētku sestdienā mēs devāmies nokārtot dažas lietas. Izbraucām, šķiet ap kādiem 10, bērniem pateicām, ka būsim mājās pēc dažām stundām. Ap to brīdi, kad viss jau tā kā bija izdarīts, un mēs varētu doties mājās, vīrs man pavēstīja, ka mana Ziemassvētku dāvana no viņa būšot dzijas iegāde no Pāces vilnas fabrikas. Ja es tobrīd nebūtu sēdējusi pie mašīnas stūres, tad būtu palekusies no prieka. Zvanīju fabrikas saimniekam. Viņš pastāstīja, ka fabrika šodien esot ciet, bet Talsos starp veikaliem  Maxima XX un Cenuklubu esot viņu dzijas veikaliņš. Tā nu mēs devāmies turp. No sākuma vīrs izvēlējās dziju savai vestei (gaiši zila, vienkārtīga, jo diemžēl šīs krāsas divkārtīgās nebija). Kad dzija vestei bija jau nolikta uz letes, atskanēja šie brīnišķīgie vārdi - ņem, ko gribi! ... āāāā....

Kaut ko es izvēlējos, bet diemžēl nekādas diži lielās izvēles manai gaumei nebija. Pārdevējas pastāstīja, ka tagad viss esot izpirkts (loģiski!). Ja gribot lielu izvēli, tad esot jābrauc uz fabriku pavasarī. Tā nu es braukšu ar'! Un cerams, ka jau nākošā pavasarī! Jo man ceļgalos iemetas dīvains vājums, kad es atceros krāsaino dziju grēdas pāces vilnas fabrikas noliktavā!....

Atpakaļceļā uz mājām iebraucām Tukumā, kur atradām foršu veikalu blakus Maximai XX. Neatceros nosaukumu, šķiet, ''Māja un dārzs'' vai arī ''Mājai un dārzam''. No turienes arī tukšām rokām neiznācām. Rezultātā bijām mājās vien ap 21:00. Kāda fantastiska diena, pateicoties manam vīram! Bērni atpūtās no mums, mēs no bērniem (tas ir viņu teiktais, ne manējais!) un es papildināju dziju krājumus! Fooorši!

Tā nu pagājušājā naktī, kad es sapratu, ka gulēšana nesanāks, ņēmu gaiši zilo dziju un tinu kamolos. Starp citu, varbūt kāda adatu māsa zina, kur var nopirkt tītavas? Parakņājos internetā, bet neko prātīgu neatradu. Satinu dziju 2 kārtās, jo adīt vienkārtīgo man gauži negribējās. Līdz 5:00 no rīta biju tikusi tik tālu, cik redzams foto.

Jā, man ir citi iesākti adīkļi, bet šis ir prioritārs! :) Un seriālam es noskatījos visas 6 sērijas. Šobrīd, kad rakstu, ir pusdivi naktī. Es tagad iešu gulēt un sapņošu par krāsainu dziju!

P.S. Ziema atnāca, kamēr es adīju pa nakti. Būtu es to zinājusi, būtu adījusi pirms Ziemassvētkiem :D

Veiksmīgu nedēļu!

Ziemassvētkos...

Priecīgus Ziemassvētkus visiem!

Kā jau ierasts gada nogalē, es beidzot kaut ko publicēju savā blogā. (ironija) :) Man ir 2 brīvas nedēļas, tāpēc ir parādījies kāds brīdis padomāt par dzīvi. 

Projekts, kuru es iesāku gada sākumā (skatīt pēdējo rakstu) man beidzās aprīlī. Jau janvāra beigās es sapratu, ka es nepavilkšu 2 ierakstus divās valodās katru svētdienu. Tas pirmkārt. Otrkārt, bija ļoti grūti rakstīt krieviski pat ar latīņu burtiem. Es samērā brīvi un gandrīz gramatiski pareizi rakstu krieviski ar roku. Toties datorā - 3 teikumus 30 minūtēs. Es gan atradu mājaslapu, kurā es rakstīju tekstu ar man ierastiem burtiem, bet teksts rakstījās krieviski, bet arī tas neglāba situāciju. Turklāt pavasaris izvērtās ne visai patīkams. Vispirms gadījās, ka mans vīrs aprīlī braucot pie stūres zaudēja samaņu. Paldies Dievam, tas notika stāvot krustojumā nevis braucot. Es tagad neiedziļināšos detaļās, vien pateikšu, ka tas bija šausmīgi un lika man pārvētēt prioritātes. Pēc pāris mēnešiem un daudziem ārstiem mēs uzzinājām cēloni,kāpēc tas notika, to novērsām un nekas tamlīdzīgs vairs nav atkārtojies. Pa to laiku arī vīratēvs apmeklēja ārstus un viņam noteica diagnozi - vēzis. Jūnija sākumā bija operācija, kam sekoja ķīmijterapija. Pa to laiku es pat aizmirsu, ka man vispār ir blogs. :) Vīratēvam tagad viss ir labi, pirms nedēļas atgriezās darbā.

Man ir tik hronisks laiks trūkums, ka, šķiet, ir pat nepieklājīgi tā teikt. Un tomēr, es nesaprotu kā es varu izdarīt visu, ko vajag izdarīt, ierobežotā laika daudzumā. Man ir parādījušās aizdomas, ka es vienkārši mēģinu izdarīt vairāk nekā viens cilvēks vispār var izdarīt.

Ja runa ir par maniem hobijiem - adīšana un lasīšana - tad  - laika nav. Lasu tikai ēdot (droši varat mani kaunināt), adu tikai servisos, gaidot, kamēr atdos auto. Rezultāts - vienas zeķes valnītis. :) Kaut gan, laikam vēl es šogad iesāku jaku. Adīju priekšu un muguru vienā gabalā, sanāca lielgabals, to es uzbliezu vakaros skatoties kaut kādu seriālu vienreiz nedēļā. Piedurkņu gan vēl nav. Seriāls beidzās. :)

Es nezinu, ko lai vēl uzraksta. Nekādu plānu attiecībā uz šo blogu man nav, tāpat kā ilūziju par sevi kā par blogeri. Šī bija vieta maniem rokdarbiem, taču tam man tikpat kā nav laika. Domāju, ka pa šīm brīvdienām ielikšu kādu bildīti, kas ir adīts šogad (nepabeigto jaku :) ). Es tikpat kā netieku pie datora, ja nu vienīgi vēlu vakaros, ziņas lasu telefonā. Es nezinu, vai jums, mani lasītāji (ja vispār vēl kāds kaut ko te lasa. Vai lasa? ) būtu interesanti lasīt arī par kaut ko citu manā dzīvē, ne tikai par rokdarbiem. Par vīru es daudz rakstīt nevaru, viņš to negrib. Bērni arī negrib, viņi jau ir pusaudži, un savu dzīvi internetā menedžē paši sociālajos tīklos. Varu rakstīt tikai par sevi. Manā dzīvē gadās arī interesanti brīži, piemēram, kāpēc mani (un vīru) vairs negrib redzēt kāds servisa īpašnieks vai arī kā es izdomāju būt ( un biju) plazmas donors. Ierakstiet kādu komentāru, ja nav grūti, lai es zinu, ka te arī kāds ienāk :)

Paldies, ja izlasījāt līdz galam. Novēlu jums priecīgus svētkus un jaukas brīvdienas!

P.S. Jūs jau zināt klasiskos Ziemassvētkus novēlējumus. Priecīgus Ziemassvētkus! Jaukus Ziemassvētkus! Gaišus svētkus! utt. utt. Nu lūk! Ņemot vērā šī gada Ziemassvētkus es vairs nekad NEKAD  nevienam nenovēlēšu siltus Ziemassvētkus. Jo tas, ziniet, piepildījās! Turpmāk es vēlēšu tikai un vienīgi BALTUS Zienassvētkus! :)

Atskaite "Solis uz priekšu 2015'' 2. un 3. nedēļa

Tā nu man sanāca, ka pagājušajā nedēļā neatskaitījos. Tad nu sākšu.

Nedēļa nr. 2 - 05.01.2015.-11.01.2015.

1. Lasīt Bībeli. To es darīju 3/7 dienām. Kandrīz katru dienu gāju gulēt pārāk vēlu, līdz ar to - nevarēju agrāk piecelties. Tā kā es veicu pierakstus, es uzzināju, ka vidēji guļu 6 stundas. tas ir daudz par maz, man vajag 8 stundas, lai es būtu izgulējusies. Vai arī 7 stundas, ar noteikumu, ja eju gulēt ne vēlāk par 22.00. Bet vispār - man jāguļ 8 stundas. :)

2. Ģimene. Šī nedēļa lielos vilcienos bija tieši tāda, ka daudzas iepriekšējās. :(

3. FlyLady. Šis ir tas plāna punkts, kas prasīja visvairāk laika. Cītīgi strādāju pēc plāna, piektdien gandrīz viss plānotais bija izdarīts (98%). Ir nepieciešams veikt dažas korekcijas darbu sarakstā. Pāris dienas mājas kārtošana kadā zonā prasīja ļoti daudz laika, bet tas ir tādēļ, ka tās lietas nebija sen darītas. Tāpēc turpmāk tam nevajadzētu aizņemt tik daudz laika.
Nevaru ''sadraudzēties'' ar savu plānotāju. Tas apbēdina. Jo vairāk tāpēc, ka to man nopirka vīrs.....

4. Pareizs uzturs. 04.01.2015. mans svars bija 104.kg, pēc nedēļas tas bija 105.5. Es biju šausmās. Nu jā, mums bija 2 jubilejas šonedēļ, bet es neticu, ka no 3 tortes gabaliņiem var dabūt 1.5 kg plusā! Otra lieta, svētdien, 11.01. es gandrīz visu dienu pavadīju pie mašīnas stūres. Pēc šiem garajiem pārbraucieniem man parasti ir tūska. Tad nu es ceru, ka nākošnedēļ svari mani iepriecinās. :)

5. Sports - Ja nebūtu pierakstīts, laikam pati sev neticētu - taču - vingroju tikai 2-reiz. Vienu reizi pēc tam, kad biju sakārtojusi māju, otrreiz- pirms tam. Sapratu, ka vingrot vajag pirms, jo tad rodas spēks un enerģija. Es, protams, nerunāju par hanteļu cilāšanu vai 10 km skrējienu, bet gan par stiepšanās vingrojumiem vai kaut ko tamlīdzīgu.

6. Skaistums. Katru rītu un vakaru lietoju sejas krēmu. Tas jau ir saniegums. :) Sejas maskas nebija :)

7. Hobiji. Tam nebija laika. Es gan lasu vienu grāmatu, bet izlasījusi līdz galam tā arī neesmu. Arī adīt nesanāca. Darba dienās nebija laika, sestdien bija ballīte, svētdien - visa diena mašīnā.

Nedēļa nr. 3 - 12.01.2015.-18.01.2015.

Pilnīgi pretēja iepriekšējai nedēļai. Lūk, kā izskatījās mani vakari šonedēļ.

Pirmdiena. Mājās esmu ierastajā laikā. Ir tāda sajūta, it kā sāktu saslimt, jūtos ne visai labi. Nedaudz uzkopu māju, galīgi ne pēc plāna un viss.

Otrdiena. Mājās parastā laikā. Jūtos slikti. Pabaroju visus un aizgāju gulēt. Pamodos ap 22.30, noliku gulēt bērnus, aizgāju gulēt.

Trešdiena. No rīta sapratu, ka pie vainas ir nevis slimība, bet gan hroniskā neizgulēšanās. 10 stundu miegs man nāca par labu. :) Vakarā ar vīru gājām uz teātri. Ap 23.00 apēdām visi četri garšīgo LuLu picu un devāmies gulēt.

Ceturtdiena. Meitai dzimšanas diena. Viņa kopā ar vīratēvu devās uz Arēnu Rīga skatīties hokeju, es devos uz slimnīcu pie sava vectētiņa. Es atgriezos vēlu, meita ar vīratēvu vēl vēlāk. Fiksi apēdām torti un devāmies gulēt.

Piektdiena. Mājās kā parasti. Ap 20.00 sāku uzkopt māju. Iegāju azartā un beidzu strādāt 2.00 naktī. Pa visu uzkopšanai pamanījos izdarīt visādas blakuslietas, piemēram, noskatīties filmu :)

Sestdiena. Meitas baļļuks. Ar māsas palīdzību māja pēc viesu aiziešanas izskatījās pieklājīgi tīra. Pie miskastes bija daudz tukšu limonādes un sulu iepakojumu. :) Tā kā mēs nelietojam alkoholu, savādāku pudeļu mūsmājās nemaz nav. :)

Lūk tāda man bija šī nedēļa! Ja skatās uz mērķiem, tad rezultāti ir tikai 2. Mērķis ''ģimene'' - mums bija kopīgi pasākumi. Mērķis ''uzturs'' - zaudēju 0.5 kg. Pārējais principā pa nullēm šonedēļ.

Vispār, pārskatot pierakstus, es saprotu, ka dzīvoju ļoti ... nezinu... stresaini, haotiski. Ne jau tāpēc ka dzīve tāda, bet gan tāpēc iemesli ir psiholoģiski. Un šie iemesli ir kā domino efekts, kad viss aiziet pa pieskari. Aizdomājos arī par to, vai gadījumā liekais svars nav saistīts ar sevis nemīlēšanu. Jo man šķiet, ka sievietes, kuras ir apmierinātas ar savu dzīvi un kuras mīl sevi, ir slaidas. Protams, es nerunāju par jaunajām māmiņām vai ja ir kāda slimība, bet tā, kopumā.... Un man nezin kāpēc šķiet, ka, kamēr manā galvā ir haoss, mans svars paliks liels. Jā, varbūt es ar šo izaicinājumu sakārtošu māju, izlasīšu grāmatas, varbūt pat izdzenot sevi notievēšu, bet man vienalga nezin kāpēc šķiet, ka izmaiņām, kas atspoguļosies manā ģimenē un manā svarā sākas ar manu galvu. Jo, pretējā variantā tas notiks ar spēku, bet izmaiņām ir jābūt tādām, kas atbrīvo. Atbrīvo bailes, skumjas, dusmas. Atbrīvo vietu, kur ienākt mieram, mīlestībai... kur vairs nav jāaizsargājas un jāaizstāvas no ļaunās pasaules, kur var atrast spēku un pieņemt sevi tieši tādu, kāds tu esi....

Lai saulaina nedēļa! :)

2015. gada plāni! :)

Labdien Jaunajā gadā! :)

Jauns gads parasti nes sev līdzi jaunas apņemšanās! :) Arī man tādas ir.

Es vairs neatceros, kā tas sākās, ka es sāku Youtube skatīties dažādus video. Tā nu klīstot pa Youtube, pamazām sāku uzdurties Krievijas blogeriem. Sievietes un meitenes dažāda vecuma grupās stāsta par savu pieredzi saimniecībā, skaistumkopšanā, tāda stila blogi, ko es sauktu par "sieviete-sievietei". Protams, es sāku ar tām, kuras ļoti veiksmīgi ir pielāgojušas sev Flylady. :) Tā nu es atradu 2 jaunas sievietes, Irinu un Oksanu, kuru video mani iedvesmoja.  Tas laikam bija jau pagājušā gada rudenī. Irina tobrīd bija vairāk orientēta uz sistēmu Flylady, Oksanai savukārt pagājušajā gadā bija projekts ''Шаг в перед'', kuram es sekoju līdzi ar lielu interesi. Viņa izlasīja Grēthenas Rubīnas grāmatu ''Laimes projekts'' (ir pieejama latviešu valodā) un vēl vienu grāmatu, kura, cik man zināms, latviešu valodā nav izdota. Grāmatu iedvesmota, viņa uzrakstīja sev mērķus, kuru grib sasniegt gada laikā, un katru mēnesi ''atskaitījās'' saviem skatītājiem. Gan Irina, gan Oksana neilgi pirms Jaungada ievietoja video par laika plānotājiem, kas arī bija visnotaļ interesanti.

2014.g. beidzās, tāpat beidzās arī Oksanas projekts. Taču, pēc savu skatītāju lūguma, Oksanai kopā ar Irinu radās jauns projekts ''Шаг в перед 2015''. Es protams, biju ļoti priecīga. Oksanas iedvesmota, es jau rudenī biju nolēmusi, ka es šogad sev veidošu līdzīgu projektu. Sanāca vēl labāk, man tas nebūs jādara vienai pašai. :) Fināla piesitienu jeb punktu uz ''i'' uzlika tieši mērķu uzstādīšanā vēl viena meitene, kura laikam ir no Ukrainas - Katja. Šis viņas video man ļoti palīdzēja saprast, KO un KĀ es tieši gribu sasniegt. Protams, man bija mērķi arī pirms tam! Taču īstenībā tie nebija mērķi, bet gan tikai vēlēšanās. Neieslīgstot garās runās, es noskatījos Katjas video vēlreiz, apsēdos pie galda un uzrakstīju savu "ceļvedi". Un ziniet, es biju pārsteigta. Tas bija tā, it kā es būtu maldījusies tumsā, meklējot ceļu, un pēkšņi būtu pamanījusi tā aprises un galamērķi. Ziniet, var būt mērķis ''gribu notievēt'' vai "gribu daudz naudas", bet, ja nav sīka plāna, tad nav arī rezultāta. 

Līdzdalīšu jums savus mērķus un plānus gadam. :) Man ir plāns maksimums (plāns max), kas ir augstākā latiņa, ko es vēlos sasniegt, un plāns minimums (plāns min), kurš ir noteikti, noteikti jāsasniedz. Mērķiem ir jābūt izmērāmiem. Mērķi ir jāsadala sīkās vienībās. Gada mērķis ir jāsadala pa mēnešiem un pa nedēļām.

1. Bībele. 2015.g. gribu katru dienu lasīt Bībeli pēc plāna. Plāns ir tāds kalendārs, kurā katrai dienai ir lasījums no Vecās Derības, Jaunās Derības, Psalmiem un Salamana pamācībām. Vienu gadu es tā izlasīju Bībeli. Tas bija aizraujoši un vērtīgi. Bībeles lasīšana man dod prieku un mieru, kura manā stresa pilnajā dzīvē ir daudz par maz. Bībeli man patīk lasīt no rīta, tāpēc vēlos celties agrāk. Šobrīd es knapi izveļos no gultas 6.30, mērķis ir celties 5.00. Priekš celšanās man nav plāna min, jo es vienu brīdi tādu režīmu ievēroju, bija super. Tagad vienkārši palēnām atkal pie tā jānonāk. Bībeles lasīšanai plāns max ir 365/365, plāns min 310/365, jo pēc pieredzes zinu, ka vienkārši nesanāk katru dienu lasīt. Taču es centīšos. :)

2. Ģimene. Es vēlos vairāk laika veltīt ģimenei, jo pagājušā gadā es pārāk daudz laika veltīju darbam, kas radīja zināmas problēmas. Šo tēmu es sīkāk neiztirzāšu, bet izmērāms rezultāts varētu būt 1 kopīgs pasākums mēnesī, piemēram, aiziet uz kino. Plāns max ir 12/12, plāns min 8/12.

3. FlyLady. Es vēlos tikt vaļā no perfekcionisma, iegūt sakārtotu māju, iemācīties plānot savu laiku, tikt vaļa no haosa, kas valda manā dzīvē. Izmērāmie rezultāti ir šādi. Esmu izveidojusi mājas tīrīšanas plānu 4 nedēļām, kas 1) palīdz tikt vaļā no perfekcionisma, 2) palīdz iegūto kārtību noturēt. Principā man šobrīd nav problēmu ar mājas tīrīšanu. Flylady tiešām darbojas. Taču ir kāda lieta, ko es vēlos apgūt. Un tā ir - brīvas brīvdienas, proti - māju es tīrīšu, mazgāšu, kopšu tikai darbadienās. Es vēlos brīvdienās pavadīt laiku ar ģimeni vai vienkārši atpūsties. Brīvdienās es tikai gatavošu ēst un gludināšu drēbes (sestdienās), kamēr ar bērniem skatīsimies multeni pa TV3. Es ar patiešām šausmām atceros laiku pirms pāris gadiem, kad sestdienās es tīrīju māju. Tas laikam ir padomju laika mantojums. Es atceros, kā mana mamma un vecmāmiņa arī tāpat. ... Plāns max ir rīkoties pēc sastādītās tabulas, plāns min - jebkuri darbi, kuri man kļūs par ieradumu.

4. Pareizs uzturs. Tas nozīmē, ka es vēlos zaudēt svaru. 01.01.2015. mans svars bija precīzi 105.0 kg. Tas ir B-R-I-E-S-M-Ī-G-I! Es vēlos ēst veselīgi, dzert daudz ūdens un zaudēt svaru. Plāns max - mīnus 35 kg, plāns min - mīnus 20 kg.

5. Sports. Lai uzlabotu izskatu un veselību, vēlos vingrot. Pašlaik var teikt, ka es nevingroju vispār. Plāns max - vingrot mēnesī 30 stundas. Plāns min - 15 stundas mēnesī.

6. Skaistums. Lai āda nekarātos pēc svara zaudēšanas, lai es patiktu pati sev spogulī, es vairāk laika veltīšu arī sevis kopšanai. Šeit man grūti noteikt izmērāmus rezultātus. Izmēģināšu visādus līdzekļus skaistumam, piemēram, maskas utt. Šobrīd sevis kopšana aprobežojas ar pašu minimumu - sejas un ķermeņa krēms. Plāns max- patikt pašai sev, plāns min - jebkas, ko es izmēģināšu, atradīšu par labu esam un kas kļūs par manu ieradumu.

7. Hobiji. Tie ir rokdarbi, grāmatas un blogs. Rokdarbiem plāns max ir pabeigt visus iesāktos darbus, tostarp kā pirmo - jaku no Pāces vilnas, plāns min pabeigt vismaz 2 iesāktos adīkļus. Grāmatas - plāns max - izlasīt 30 grāmatas, plāns min - izlasīt 20 grāmatas.Trešā lieta pie hobijiem ir rakstīt blogu. :) plāna max un min nav, taču 1x nedēļā es atskaitīšos pati sev un arī citiem, kuriem tas būs interesanti. :)

Ja Tu, mans lasītāj, esi ticis līdz šai vietai, tad turpinājumā vēl pavisam nedaudz - plāni janvārim. :)
Pareizāk sakot, kādus rezultātus vēlos redzēt uz 31.01.2015.

1. Bībele. Lasu katru dienu. Esmu spējīga piecelties un arī ceļos 5.40 no rīta.
2. Ģimene. Mums ir bijis kāds kopīgs pasākums. Vismaz viens.
3. Flylady. Esmu izgājusi cauri savam sastādītajam plānam un ceru, ka tas darbojas.
4. Uzturs. Pierakstu, ko un cikos ēdu. Neēdu pēc 20.30. Brīvdienās izdzeru vismaz 1.5 l ūdens dienā. Mans svars nav lielāks par 102 kg.
5. Katru dienu vingrot vismaz 15 minūtes.
6. Neaizmirst par sejas krēmu, 1x nedēļā izmēģināt sejas masku.
7. Hobiji. Pabeigt Pāces vilnas jaku. Izlasīt 3 grāmatas. Vienreiz nedēļā veikt ierakstu blogā.

Es domāju, ka šis būs interesants gads. Un es jūtos morāli gatava mainīt kādas lietas savā dzīvē. Vēl kāda interesanta lieta, ko es priekš sevis sapratu. Bieži vien, kad es skatījos spogulī, es domāju - Ilze, saņemies, Tev ir jānomet vismaz 30 kg! Un ziniet, tas likās tik nereāli! 30 kg! Es pat īsti nezinu, kā es tos pamanījos tik daudz uzēst, kur nu vēl tādu daudzumu zaudēt. Taču, kad tu reāli redzi uz papīra uzrakstītu plānu - šomēnes zaudēt 3 kg, tas liekas pat ļoti iespējams. Un, starp citu, 1 kg jau ir gājis zudumā. :)  Tā ka atlikuši tikai 2 šim mēnesim. Es domāju, ka šī ir vispareizākā metode - iet uz priekšu maziem solīšiem. Tāpēc arī projekts saucas '' Solis uz priekšu'' jeb ''Шаг в перед 2015'''.

Paldies par pacietību, ja reiz lasi šīs rindas. :) šis ir ļoooti garš ieraksts. Ja Tev patīk mans projekts, priecāšos par atbalstu. :)
Lai silta nedēļa!  :)

Garšīga zupa un karsta šokolāde aukstai ziemas dienai :)

Priekšvēsture :)

Es nezinu, vai to jau esmu teikusi, taču briesmīgā patiesība ir šāda - es - sieva un māte - neciešu ēst gatavošanu. Vienmēr esmu teikusi, ka, ja es dzīvotu viena, virtuves manā mājā nebūtu :D

Pirmdien, šķirstot vecus žurnālus, atradu 2 vienkāršas receptes, kuras ļoti gribējās pamēģināt. Protams, kas tur sevišķs, jūs teiksiet. Taču  - manā gadījumā var teikt, ka pūcei uzziedēja aste :D Plus vēl vīram zupa garšoja tik ļoti, ka šodien gatavoju to atkal. :) Forši :)

Pupiņu zupa

Nepieciešams:
400 g bundža balto pupiņu 
2 vidēji lielas vistas filejas
4-5 vidēji kartupeļi
2 burkāni
1 liels sīpols
3 ķiploka daiviņas
1 tējkarote adžikas (es to neliku! aizvietoju to ar saldo čili mērci)
vistas vai dārzeņu buljons ( manā gadījuma bija Gaļina Blanka :) 2 kubiņi)
olīveļļa cepšanai
graudu pipari
sāls
lauru lapas
skābais krējums
zaļumi

Notīrīju kartupeļus, sagriezu gabaliņos, uzliku tos vārīties. Iemetu katlā 2 vistas buljona kubiņus. Ieliku piparu graudus metāla tējas sietiņā un uzkarināju to uz katla malas. ( Neliela atkāpe. Pēc tam, kad mums visiem bija apnicis uzkost piparu graudus, kas bija zupā, mēs meklējām speciālu sietiņu vai ierīci, kur varētu tos ielikt. Tādi sietiņi bij dārgi. Mēs palikām pie paša lētākā, parastākā tējas sietiņa, kurš sastāv no divām saskrūvējamām metāliskām puslodītēm ar ķēdīti un āķīti galā. Ideāla lietiņa!!!) Notīrīju sīpolus, sasmalcināju. To pašu izdarīju ar ķiploku. Notīrīju un sarīvēju burkānu. Vispirms pannā apcepu sīpolus. Kamēr sīpoli cepās, sagriezu vistas fileju gabaliņos. Kad sīpoli bija caurspīdīgi, pievienoju ķiploku un burkānus. Vēl mirkli pacepu un tad to visu iebēru katlā. Tur ieliku arī pāris lauru lapas. Apcepu vistas fileju. Kad gabaliņi bija balti no visām pusēm, piebēru tiem nedaudz maltus melnos piparus un sāli. Sajaucu un arī iebēru katlā. Kad kartupeļi bija gandrīz gatavi, iebēru katlā pupiņas ar visu šķidrumu. Kad zupa bija gatava, es ieliku vienu ēdamkaroti čili mērces un sāli pēc garšas. Zupu pasniedz ar skābu krējumu un zaļumiem. GARŠĪGI!!! :)

Es nezinu, kā jums, bet man vienmēr ir gribējies zināt, kas ir tā karstā šokolāde, kura grāmatās tiek pasniegta nosalušām augstdzimušām lēdijām. :) Tāpēc, kad es kādā citā vecā žurnālā ieraudzīju, ka priekš karstās šokolādes vajag pavisam maz, es devos uz veikalu. :)

Karstā šokolāde (oriģinālais variants)

Nepieciešams:
Rūgtā šokolāde (kakao vismaz 75 %)
Saldais krējums (ieteicams 35 %)

Saldo krējumu uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai un pārlej pāri gabaliņos salauztai šokolādei. (Es veikalā nevarēju izvēlēties starp 75%, 85% un 99% šokolādi. Beigās paliku pie zelta vidusceļa. Cik labi, ka nenopirku 99%-īgo!!!) Maisa, līdz tiek iegūta viendabīga masa. Šeit beidzās oriģinālais variants.

Kad es tiku līdz šai vietai un mēs ar bērniem pagaršojām iegūto šokolādi, mēs sapratām, ka angļu aristokrāti nekad nebūsim. :) Šāda šokolāde mūsu - latviešu garšas kārpiņām ir daudz par rūgtu... :) Kad es pēc bērnu padoma tur pieliku gan cukuru parasto, gan vaniļas cukuru, šokolāde bija nedaudz vairāk ēdama, bet īsti tomēr nē. Pa to laiku meita no ledusskapja izņēma un savā krūzītē ielēja nedaudz piena. Piens šokolādi padarīja garšīgu. Tā nu es šokolādes bļodā ielēju nedaudz piena un karstā šokolāde latviešu gaumē bija gatava :) Arī šo ēdienu vīrs novērtēja atzinīgi, par ko man bija bezgala liels prieks! :)

Lūk, kādi garšīgi piedzīvojumi man gadījās Vecā gada nogalē! Izmēģiniet, ja neesat ko tādu gatavojušas! Lai labi garšo!

Lai Jaunais gads ir veiksmīgs visās lietās! Lai piepildās sapņi! Lai mūza atlido un iedvesmo jauniem radošiem projektiem! Lai mīlestība, laime, veselība, saticība un prieks ir vienmēr ar Jums!

Laimīgu Jauno gadu!!!!