Svinīgi apņemos.....

Visu pagājušo gadu, ja es atradu brīvu brīdi rokdarbiem, tad nevarēju izlemt, kuru no iesāktajiem darbiņiem ņemt. Man tādi ir vairāki. Apbrīnoju tās, kurām šādi nekad negadās. :)


Zeķes man. Es zeķes (gandrīz!) vienmēr adu vienādi. Pirmo 3 un 4 - gatavs!, bet otru - reizēm mēnešiem, reizēm - kā šoreiz - gadiem ilgi. Jo pirmo zeķi es noadīju 2012.g., bet otro - jūs pašas redzat...

Šis projekts saucas ''kad gribu nomierināties''. Iesāku kādā vakarā, kad biju sakreņķējusies. Tjipa veste, bet īstenībā nezinu kas. Man ir vairāki kamolīši palikuši no Pāces vilnas, kur baltā krāsa kopā ar pelēku un zilganpelēku. Varbūt tomēr kaut kas sanāks?.....

Man ir violetais sapnis. Šī krāsa dzīvē izskatās daudz labāk. Dziju es nopirku nezinu kur un nezinu kad. Tas bija sen. Šis ir jau kāds 5-tais mēģinājums no tās kaut ko uzadīt. Šis būs džemperis. NOTEIKTI būs. Jo tik tālu es nevienā mēģinājumā ar šo dziju netiku ne reizi.

Košais projekts. Ir apmēram gadu vecs, ik pabrīdim es ar to darbojos. Vispirms es to iesāku, tikai pēc tam izdomāju, kā es gribu, lai tas izskatās. Taču ārdīt bija žēl, un ideālas lietas man nepatīk anyway. Tā ka tas ir sīkums, kas manu sajūsmu par šo nespēj izbojāt. :) Būs varavīksne :)

Šis ir pēdējais - svaigi iesākts. Ja precīzi, tad apmēram nedēļu pirms Ziemassvētkiem. Jau šobrīd šo var izmantot kā šalli. Iespējams, pie tā arī palikšu.

Mans pats senākais projekts, laikam no kāda 2010.g. Bez komentāriem.

Svinīgi apņemos neuzņemties jaunus rokdarbus, kamēr šie nebūs pabeigti vai izārdīti. :)

Laimīgu Jauno gadu!

Līdz ar Ziemasvētku rotājumu salikšanu atpakaļ kastēs un atvadām no egles, laiks notraust putekļus un zirnekļu tīklus (virtuālos!!!) arī no bloga... :)

Es atgriezusies, lai paliktu.

:)

Dziju kāmis :D

Ir pavasaris.
Kad ir pavasaris, ir arī pavasara tīrīšana.
Kad ir tīrīšana (un arī ārā mešana), ir arī kārtošana.
Kad kārto māju, ir jākārto arī dzijas.
Sakārtoju un nošausminājos - pa kuru laiku es šito visu izadīšu. Jo vēl jau aiz kadra palika rudenī iepirktā Pāces dzija. Toties dziju vairs nepērku jau kādu gadu, ja neskaita Pāci. Un vēl vienu lielo Maximas maisu ar kamolīšiem atdevu meitai spēlēties.
Un kā jums? Pavasara dziju kārtošana un šķirošana būs?

 ****************************

Kiri

Par Kiri es domāju sen. Vairāk nekā pirms gada nopirku dziju šim mērķim. Mēģināju adīt divas vai trīs reizes, taču nesanāca. Izārdīju. Galīgi ar roku neatmetu, vienkārši gaidīju īsto brīdi, kad būs cita dzija un klikšķis.
Klikšķis bija, kad ieraudzīju BIG dziju, ko viņa nopirka ( ja nemaldos - Brīvdabas muzejā). Kad devos uz Pāci, nopirku tādu pašu lakatam.
Vēlāk rudenī, domājot par to, kā vienā dienā viss var mainīties, es iesāku lakatu. Tajos retajos brīžos, kad es varēju adīt kaut mazliet, šis lakats un dzija man deva zināmu mierinājumu.
Brūnā krāsa man atgādināja, ka pat tajos brīžos, kad visa pasaule šķiet sagriezusies kājām gaisā, var atrast stabilu pamatu zem kājām.
Zaļā krāsa teica, ka pavasaris būs. Tikai jāpagaida. Dienas kļūs garākas, gaiss siltāks un prieks atgriezīsies.
Zilā krāsa atgādināja, ka pat aiz tumšiem mākoņiem un melnas tumsas ir saule un gaiši zilas debesis.
Pavisam nesen es saņēmos un lakatu pabeidzu. Tas ir liels, silts un nedaudz kodīgs. Bet man patīk. Ļoti.
Tāds ir šis lakats ar stāstu.

Es ceru, ka jūs neslimojat.  Mani bērni vakar devās gulēt ar 38 grādu temperatūru. Māsa ar saviem bērniem ir slimnīcā jau no trešdienas  - labaratoriski apstiprināts - gripa! Tā kā mūsu bērni ir ciešā kontaktā, es izdarīju secinājumu, ka arī maniem bērniem ir gripa. Paldies Dievam, šodien manējie jūtas labāk, māsas vecākais bērns jau ir mājās, bet māsa ar mazo bēbi vēl ir slimnīcā.

Lai jums izturība un laba veselība!

************************************

musturs.lv

Vai es esmu vienīgā, kura nevar atvērt musturs.lv?
Varbūt kādai ir informācija par to?

***************************

Koptamborēšana

Linda ir uzsākusi jauku koptamborēšanas tradīciju dienās, kad tauta pauž savu viedokli. Šoreiz es arī nolēmu piedalīties. :) Plāni man bija lieli kā Napoleonam. :) Tas vien parasti norāda uz to, ka čiks vien iznāks.

Ramona savā blogā atrāda tamborējumus bavāriešu tehnikā, kas mani vienmēr ir valdzinājuši. Pēc viņas blogā ieliktās atsauces izprintēju how to do jau pirms vairākām dienām. Kad pienāca sestdiena, sapratu, ka varēšu tamborēt vien pēc vakarinām. No rīta došanās uz iecirkni, pa dienu mājas darbi, kamēr vīri garāžā nodarbojās ar savu hobiju. :) Vakariņas bija gatavas, taču vīrs kā nenāca, tā nenāca.  Kamēr es gaidīju, iesāku tamborēt. Pēc stundas es sapratu, ka viss garām. Tehnisko rakstu nesaprotu, jo tas ir angļu valodā, dzija nepatīk un vispār..... Izārdīju. Deviņos atnāca vīrs un teica, ka esam uzaicināti uz vakariņām ārpus mājas. Desmitos okupējām LuLū picēriju. Kad visi astoņi bijām paēduši, padzēruši un atgriezušies mājās, es ķēros pie tamborēšanas otrreiz. Ar citu dziju un pilnīgā klusumā, jo visi gulēja. Šoreiz es par 99 % esmu pārliecināta, ka sapratu visu. Tikai atrādīt gandrīz nav ko, jo pa divām stundām neko dižu neizdarīju. :)

Secinājums.

Ideja par koptamborēšanu man patīk. Paldies Lindai par šādu tradīciju. Arī bavāriešu tamborēšanas tehnika man patīk. Iespējams, ka tieši šo tehniku es izvēlēsos savai lielajai segai, ko es vēlos tamborēt kaut kad nākotnē, kad būšu noadījusi parādus un pabeigusi iesāktos darbus. Lai nebūtu jāārda laukā vakardien iesāktais paraudziņš, droši vien taps spilventiņš :)

Lai jauka nedēļa!

**************************************

Pasūtījuma džemperis

Sakarā ar visām nebūšanām manā dzīvē, šī džempera īpašniece gaidīja savu džemperi 9 (!) mēnešus. Ceru, ka viņai patīk.

 ***********************************