Kiri

Par Kiri es domāju sen. Vairāk nekā pirms gada nopirku dziju šim mērķim. Mēģināju adīt divas vai trīs reizes, taču nesanāca. Izārdīju. Galīgi ar roku neatmetu, vienkārši gaidīju īsto brīdi, kad būs cita dzija un klikšķis.
Klikšķis bija, kad ieraudzīju BIG dziju, ko viņa nopirka ( ja nemaldos - Brīvdabas muzejā). Kad devos uz Pāci, nopirku tādu pašu lakatam.
Vēlāk rudenī, domājot par to, kā vienā dienā viss var mainīties, es iesāku lakatu. Tajos retajos brīžos, kad es varēju adīt kaut mazliet, šis lakats un dzija man deva zināmu mierinājumu.
Brūnā krāsa man atgādināja, ka pat tajos brīžos, kad visa pasaule šķiet sagriezusies kājām gaisā, var atrast stabilu pamatu zem kājām.
Zaļā krāsa teica, ka pavasaris būs. Tikai jāpagaida. Dienas kļūs garākas, gaiss siltāks un prieks atgriezīsies.
Zilā krāsa atgādināja, ka pat aiz tumšiem mākoņiem un melnas tumsas ir saule un gaiši zilas debesis.
Pavisam nesen es saņēmos un lakatu pabeidzu. Tas ir liels, silts un nedaudz kodīgs. Bet man patīk. Ļoti.
Tāds ir šis lakats ar stāstu.

Es ceru, ka jūs neslimojat.  Mani bērni vakar devās gulēt ar 38 grādu temperatūru. Māsa ar saviem bērniem ir slimnīcā jau no trešdienas  - labaratoriski apstiprināts - gripa! Tā kā mūsu bērni ir ciešā kontaktā, es izdarīju secinājumu, ka arī maniem bērniem ir gripa. Paldies Dievam, šodien manējie jūtas labāk, māsas vecākais bērns jau ir mājās, bet māsa ar mazo bēbi vēl ir slimnīcā.

Lai jums izturība un laba veselība!

************************************