Cimdi meitai

Šodien uztapināju apsolītos cimdus meitai. Kā jau bija lūgts - dzelteni ar sarkanām puķītēm. Viņa bija ļoti priecīga. Tik priecīga, ka pat pa nakti gribēja ar tiem gulēt :)

Kā es adīju ''bomžu'' cimdiņus....

Klīstot pa internetu, es sapratu, ka man VAJAG cimdiņus. Nu tādus, ko dēvē arī par bomžu cimdiņiem. Pēdējo punktu šai vēlmei pielika TV (pilnīgi nejauši, garāmejot) ieraudzītie tādi cimdiņi kādai šova dalībniecei.
Pirmdien es pie adatām netiku, jo vēl nebija beidzies skolas ( un tātad - arī mans) brīvlaiks. Ārā bija tik brīnišķīgs laiks un daudz darba. :) Otrdien sākās skola. Vēlme pēc cimdiem bija milzīga. Vakarā atbraucu mājās, uzvārīju ēst, visus pabaroju, vizuāli nokopu virtuvi, bērni devās uz savu istabu, vīrs viesistabā, savukārt es metos pēc dzijas un adatām. Meklējot vajadzīgā izmēra adatas iedomājos, ka laikam spētu saprast narkomānus, kad tie dabū devu, jo man arī iestājās eiforija, kad es beidzot adīju! :D
Adīju un adīju. Stingri nolēmu, ka bez cimdiņiem rīt nevaru iziet no mājas. Kad pabeidzu pirmo, noliku gulēt bērnus. Aizgāju pie TV, turpināju adīt. Vīrs aizgāja pie datora, jo saprata, ka es šodien... hmmm.... laikam neesmu īsti .... nu, tās, kas ada, mani sapratīs :D Tā nu es pabeidzu otru un noadīju abiem īkšķīšus. Notamborēt puķītes vairs nebija laika. Pulkstenis rādīja pusviens naktī un es devos gulēt.

No rīta, kad bērni bija skolā un dārziņā, es sāku tamborēt. Pirmās puķītes manā mūžā. Bez shēmas, bez apraksta. Nav brīnums, ka abas nesanāca īsti vienāda lieluma. Piestipināju puķītes pie cimdiem un visiem varen izlielījos. :D Biju varen priecīga :)

Te sākas otrā daļa. Kad nu es viņus tā panēsāju trešdien, sapratu, ka cimdiņi man ir noadījušies drusku par lielu. Ka vajadzēja valnīti. Ka adīšanas procesu vajadzēja drusku vairāk apdomāt, pirms adīt. Un vēl - cimdiņi tā īsti nevienam nepatika, kas mazināja arī manu prieku par tiem pie visa jau tā klāt esošā. Un kad es tos gribēju iemūžināt, man tas neizdevās, jo fotografēju istabas apgaismojumā, un tā sarkanā krāsa..... Ir jau arī pārāk tuvu, bet man nebija ne fotogrāfa, ne modeļa. Vienīgais cilvēks, kam mani cimdiņi patiešām patika, bija mana meita. Viņa sev pasūtīja dzeltenus ar sarkanu puķīti. :D

Te nu ir viena bilde, kas ir sanākusi vislabāk. Adīju no 100% akrila ar 4. nr adatām. Nākošos adīšu pavisam savādāk. Vairāk apdomāšu, kas un kā, un ņemšu vērā savas kļūdas. Ja vien vispār vairs sev tādus citus gribēšu....

P.S. 10.04.2010.
Atradu fotogrāfu. :)
















Tagad var redzēt abus cimdus :D

Dāvana dzimšanas dienā.

Svētdien man bija dzimšanas diena. Šī ir viena no dāvanām. :) Pus vēl KnitPro adatas un dažāda garuma kabeļi. Kolīdz nolaidu no adatām savu topu, uzreiz ķēros pie varavīksnes :) Man jau patīk šī dzija! Tik daudz labu vārdu biju par to dzirdējusi! :) Ahhhh, nevaru sagaidīt, kad varēšu to nēsāt :)

Tops sev :)

Mana ideja ir materializējusies un izskatās šādi. Neiztiku bez ārdīšanas, jo īsti skaidrs man nebija, kā tam ir jāizskatās. 100% akrils, 4. nr. adatas. Domāju, vai nevajag vēl kaut ko pielikt klāt, kādu akcentiņu, varbūt kādu puķi pietamborēt. Kaut gan.... man patīk arī tā :) Domāju, ka vēsākā laikā to nēsāšu arī kā vesti.

Kaut kas sev...

Pirms pāris dienām atradu apmēram 5-7 gadus vecu kladi, kur biju pierakstījusi procesu, kā tapa darbiņi, un kur es biju uzzīmējusi, ko es gribu uzadīt. Protams, daļa zīmējumu jeb ideju tagad man vairs nepatīk, taču vienu ideju man tik ļoti sagribējās realizēt dzīvē, ka nevaru nociesties, kad redzēšu rezultātu.

Pirms divām dienām nopirku Maximā 3 gb 100 g fices ar violetu 100% akrilu, un, kolīdz pabeidzu dēla džemperi, ķēros pie akrila. Protams, es zinu, ka akrils nav labākais variants, bet es neko neesmu adījusi no tā tīrā veidā. Esmu lasījusi, ka akrils nesilda, ka akrils sviedrē, bet es tomēr mēģināšu. Galu galā, man ir tikai ideja, ko es gribētu, bet vēl nav īsti skaidrs, kas tur īsti sanāks. Tā ka ņemot vērā visus apstākļus, akrils šim eksperimentam ir labs diezgan.



















Ir pabeigts. Var apskatīt šeit.

***********************************************

Džemperis dēlam

Kaut kad janvārī nopirku dziju veikalā Super Action, 50% kokvilna, 50% akrils, 10 fices. Atceroties, kā man gāja ar viņa cepuri, nolēmu džemperi adīt no tādas dzijas, kas nekož nemaz. Adīju ar nr. 4 adatām, izlietoju 8 fices un vēl drusku no devītās. Rakstu viņš gribēja izvēlēties pats, ko es viņam, protams, ļāvu. :)

Cepure dēlam

Apmēram pirms gada uzadīju cepuri dēlam, bet viņš nenēsāja, teica, ka kož. Meitai nekož, tāpēc nēsā viņa :) Adīju vai nu no 100% vilnas, vai arī no 80% vilna un 20% akrils, neatceros.