Agnesīc blogā es atradu viņas pavasara apņemšanos. Man tāda apņemšanās bija jau sen, tikai kaut kāda pēdējā stimula trūka. Agnesīc piemēru ņem šeit. Bildes šajā lapā liecina, ka notievēt var, vajag tikai gribēt.
Lielākais svars, ko esmu redzējusi uz svariem, ir 96 kg. Es pat īsi pirms dzemdībām nesvēru tik daudz!!! Šobrīd svars ir ap 94-93 kg, precīzi nezinu, svariem baterija nosēdusies. Gribu tikt pie 70 kg sākumā, vēlāk iespējams vēl mazāk. Pirms pirmās grūtniecības svēru 65 kg, tas varētu būt ideālais svars. Augums man ir 177 cm.
Uh! Agnesīc, lai Tev veicas! Un lai veicas arī man!
**************************************
piektdiena, 2011. gada 1. aprīlis
ceturtdiena, 2011. gada 17. marts
Zaļš....
Kūstošās kupenes, spožā saule un kaut kas netverams gaisā manī rada nepārvaramu vēlmi pēc zaļās krāsas.
Ja es būtu māksliniece, es noteikti šobrīd gleznotu zaļu zāli, zaļus mežus, zilas debesis un milzīgi daudz košu ziedu. Un sauli, jā, tādu dzeltenu, spilgtu, kas apspīd visu un modina visu, kas dzīvs! Es ilgojos pēc siltā vēja, ilgojos novilkt biezās drēbes, ilgojos pēc tā, ko sauc par pamošanos pēc garās ziemas.
Ja es būtu rakstniece, tad es aprakstītu to visu tā, lai katrs, kas to lasītu, redzētu, kā mostas pavasaris, kā sarosās sēklas un izdīgst asni, un saplaukst lapas.... Kad es pavasarī vēroju plaukstošos pumpurus, vairāk nekā jebkurā citā laikā es apjaušu šo milzīgo dzīvības spēku, kuru izstaro ikkatra mazā lapiņa, ikkatrs, pat vismazākais zāles stiebriņš. Man šķiet, ka putni čivinot saka - nāk jau drīz, nāk jau drīz pavasaris! Ak!!!....
Es esmu adītāja, un vēlmi pēc zaļās krāsas es apmierinu zaļos adījumos. Topiņš-veste man jau ir, gribēju svārkus, bet laikam sanāks jaka. Bildes vēl nav. Kad vīram atrādīju topu, viņš teica: ''Es skatos uz tevi un redzu, ka pavasaris ir jau atnācis.'' Mīļi. :) Tā nu es adu, izbaudu procesu un gaidu pavasari!
Lai spirgta gaisa un saules jums pilnas dienas!
*********************************************
Ja es būtu māksliniece, es noteikti šobrīd gleznotu zaļu zāli, zaļus mežus, zilas debesis un milzīgi daudz košu ziedu. Un sauli, jā, tādu dzeltenu, spilgtu, kas apspīd visu un modina visu, kas dzīvs! Es ilgojos pēc siltā vēja, ilgojos novilkt biezās drēbes, ilgojos pēc tā, ko sauc par pamošanos pēc garās ziemas.
Ja es būtu rakstniece, tad es aprakstītu to visu tā, lai katrs, kas to lasītu, redzētu, kā mostas pavasaris, kā sarosās sēklas un izdīgst asni, un saplaukst lapas.... Kad es pavasarī vēroju plaukstošos pumpurus, vairāk nekā jebkurā citā laikā es apjaušu šo milzīgo dzīvības spēku, kuru izstaro ikkatra mazā lapiņa, ikkatrs, pat vismazākais zāles stiebriņš. Man šķiet, ka putni čivinot saka - nāk jau drīz, nāk jau drīz pavasaris! Ak!!!....
Es esmu adītāja, un vēlmi pēc zaļās krāsas es apmierinu zaļos adījumos. Topiņš-veste man jau ir, gribēju svārkus, bet laikam sanāks jaka. Bildes vēl nav. Kad vīram atrādīju topu, viņš teica: ''Es skatos uz tevi un redzu, ka pavasaris ir jau atnācis.'' Mīļi. :) Tā nu es adu, izbaudu procesu un gaidu pavasari!
Lai spirgta gaisa un saules jums pilnas dienas!
*********************************************
piektdiena, 2011. gada 4. marts
Es arī gribu!!!...
... teica meita, kad ieraudzīja manu spilvenu, un māsa, kad redzēja rozā somu. :D :D Meitas spilvenam izlietoju 2 no 3 man dāvinātām akrila ficēm. Uzšuvu arī mazu spilventiņu. Māsa gribēja dzelteni-melnu somu.Tā sanāca nedaudz krunkaina, bet māsai ļoti patīk tik un tā.
Dzīvē soma izskatās labāk....
Bumbuļi, kuri bija ļoti svarīgi... :)
Te visi kopā...
Šobrīd tamborēju vēl vienu somu, un manā galvā neskaidri rosās vēl kaut kas.... :)
Lai pavasarīga nedēļas nogale!
**************************************
Dzīvē soma izskatās labāk....
Bumbuļi, kuri bija ļoti svarīgi... :)
Te visi kopā...
Šobrīd tamborēju vēl vienu somu, un manā galvā neskaidri rosās vēl kaut kas.... :)
Lai pavasarīga nedēļas nogale!
**************************************
ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris
Joprojām rozā :)
Turpinu uz rozā viļņa. No trešās rozā fices tapa aizmugure spilvenam. Priekšpusi adīju no citas, pirms 9 gadiem pirktas dzijas. Kad biju stāvoklī ar meitu, nopirku, lai kaut ko viņai noadītu.... :) Spilvena priekšpusi tamborēju šodien, sēdot autoservisā un gaidot mašīnu. :D No abām dzijām pāri palika vien pavisam nelieli kamoliņi.
Spilvena aizmuguri tamborēju rakstā, ko Baiba publicējusi savā blogā šeit. Taču rupjās dzijas dēļ rakstu īsti nevar saprast.
Meita jau pasūtīja arī sev spilvenu....:)
P.S. Nekādi nevaru atrast pareizo režīmu fotoaparātam... diemžēl.... taču es mācos... :)
****************************************
Spilvena aizmuguri tamborēju rakstā, ko Baiba publicējusi savā blogā šeit. Taču rupjās dzijas dēļ rakstu īsti nevar saprast.
Meita jau pasūtīja arī sev spilvenu....:)P.S. Nekādi nevaru atrast pareizo režīmu fotoaparātam... diemžēl.... taču es mācos... :)
****************************************
otrdiena, 2011. gada 22. februāris
Soma-somiņa :)
Nevaru nekādi tikt uz veikalu, lai nopirktu salauzto adatu vietā citas, cits izmērs neder, baidos, ka būs redzama atsķirība. Tā nu nācās sevi nodarbināt ar kaut ko citu.
Man uz vārdadienu uzdāvināja 3 fices Limbažu rupjās dzijas. Rozā krāsā. No sākuma gribēju sedziņu mazulim, taču dzija bija pārāk rupja, neizskatījās labi. Pēc tam izdomāju tamborēt meitai pončo, taču arī tas neizskatījās labi. Tad sāku tamborēt pašus vienkāršākos kvadrātiņus, cerot, ka procesa gaitā izdomāšu, kas no tiem iznāks. Kad bija apmēram 10 gb, izdomāju, ka būs somiņa. Ja nesakita pāris motīvus, viss tapa vienā dienā - vakar! Oderi iešuvu no veca T-krekla. Ok, es saprotu, ka kokvilnas audums nav labākais variants oderei, bet.... Man beidzot ir vēlme tikt vaļā (es domāju - izlietot derīgi) visas tās drēbes, kas man bija atliktas, lai pārveidotu. Bez tam, oderi man vajadzēja UZREIZ, un rozā krāsā bija tikai krekls :)
Somiņai izgāja 2 fices. No trešās būs kaut kas cits, kas šobrīd jau top... :)
Man uz vārdadienu uzdāvināja 3 fices Limbažu rupjās dzijas. Rozā krāsā. No sākuma gribēju sedziņu mazulim, taču dzija bija pārāk rupja, neizskatījās labi. Pēc tam izdomāju tamborēt meitai pončo, taču arī tas neizskatījās labi. Tad sāku tamborēt pašus vienkāršākos kvadrātiņus, cerot, ka procesa gaitā izdomāšu, kas no tiem iznāks. Kad bija apmēram 10 gb, izdomāju, ka būs somiņa. Ja nesakita pāris motīvus, viss tapa vienā dienā - vakar! Oderi iešuvu no veca T-krekla. Ok, es saprotu, ka kokvilnas audums nav labākais variants oderei, bet.... Man beidzot ir vēlme tikt vaļā (es domāju - izlietot derīgi) visas tās drēbes, kas man bija atliktas, lai pārveidotu. Bez tam, oderi man vajadzēja UZREIZ, un rozā krāsā bija tikai krekls :)
Somiņai izgāja 2 fices. No trešās būs kaut kas cits, kas šobrīd jau top... :)
**************************************
svētdiena, 2011. gada 20. februāris
Ābolmaize
Es neesmu cilvēks, kuram patīk gatavot. Tālab ēdieni, kas citām saimniecēm ir ierasta lieta, man ir patīkams atklājums. Turklāt, man ir vīrs, kuram patīk un padodas ēst gatavošana. Tā es nekad nebiju cepusi ābolmaizi. Atradu internetā recepti, izmēģināju. Ģimene atrada par labu esam. :)
P.S. Tā kā es vairs neatceros, kur es atradu recepti, autoru norādīt nevaru.
Lūk recepte:
Nepieciešamie produkti:
0.5 kg miltu;
1 paciņa sausā rauga;
50 ml eļļas;
250 ml silta piena;
0/5 tk sāls
2 ēdk. cukura.
Pildījumam:
8 lieli āboli;
pusglāze cukura;
4 olu dzeltenumi;
300 g. skābā krējuma.
*********************************************
P.S. Tā kā es vairs neatceros, kur es atradu recepti, autoru norādīt nevaru.
Lūk recepte:
Nepieciešamie produkti:
0.5 kg miltu;
1 paciņa sausā rauga;
50 ml eļļas;
250 ml silta piena;
0/5 tk sāls
2 ēdk. cukura.
Pildījumam:
8 lieli āboli;
pusglāze cukura;
4 olu dzeltenumi;
300 g. skābā krējuma.
- Bļodā ieber miltus, raugu, sāli un cukuru, kārtīgi samaisa.
- Pievieno eļļu un pienu, maisa līdz viendabīgais masai. ( Receptē bija minēts, ka konsistencei būtu jāsanāk kā rauga pankūkām, bet man, cepot ābolmaizi divas reizes, tā nesanāca ne reizi. Sanāca riktīgs mīklas pikucis kā maizi cepot.)
- Noliek mīklu siltā vietā uz pusstundu rūgt.
- Kamēr mīkla rūgst, mizo un griež ābolus. (Es griezu kubiciņos kā bija norādīts receptē, jo tāda ābolu sakārtošana uz mīklas aizņemtu daudz mazāku laiku nekā daiviņu kārtošana.)
- Uz cepamās plāts uzliek foliju, ieziež ar taukvielu, ieliek cepeškrāsnī pasildīties uz apm. 3 minūtēm. (Otrajā reizē es cepu ar cepamo papīru, arī labi sanāca.)
- Uz sasildītās pannas lej mīklu (kā jau teicu, man neizdevās. Es izrullēju un tad uzliku uz plāts), ber virsū ābolus, lai būtu visur vienādi. Apkaisa ar cukuru.
- Liek cepties cepeškrāsnī 200-220 grādos uz 25-30 min.
- Kamēr ābolmaize cepas, taisa uzlējumu. Olu dzeltenumiem pieber cukuru, puto līdz masa paliek bieza. Tad pievieno krējumu un puto līdz viendabīgai masai.
- Pēc 25-30 min. izņem ābolmaizi, pārlej ar uzlējumu, uzkaisa kanēli un liek cepeškrāsnī uz vēl apm. 10-15 min.
- Kad ābolmaize gatava, to ņem ārā, ļauj atdzist 10-15 min un sagriež gabaliņos.
*********************************************
piektdiena, 2011. gada 18. februāris
Šis un tas...
Vakar atkal ''iekritu'' internetā... Klīdu pa lapām, kurās pastāstīts, kā var izgatavot klades jebšu journal vai blank book pats ar savām rociņām. Lūk, dažas no tām....
http://craftshownetwork.com/bookmaking/making-a-handmade-book-or-journal/ - te ir video pamācības;
http://www.sff.net/people/Brook.West/bind/bindit.html - te viens no sašūšanas veidiem;
http://content.photojojo.com/diy/make-your-own-photo-notebook-journal/ - video;
http://curiouslycrafty.wordpress.com/tutorials/ - klade ar auduma vākiem;
http://www.mothteeth.com/bookmaking/ - teksts ar zīmējumiem.
Nu jā, viss angļu valodā. Bet būtībā jau pēc zīmējumiem var saprast tāpat.
Gribēju vakar beidzot paadīt, bet mani gaidīja nepatīkams pārsteigums. Komplektā pie tā arī mācība - nav ko atstāt adīkli uz dīvāna, uz kura var apsēsties vairāk nekā pieci cilvēki! Ticiet man - kad nāks uz tā sēdēt bērns, viņam noteikti vienam pašam tur trūks vietas, un viņam gribot negribot būs jāapsēstas uz adīkļa! Lai tur vai kā, par vēlu meklēt, kurš no abiem to izdarīja, tās ir jau trešās KnitPro adatas, kuras man ir salūzušas....
Nākošnedēļ atgriežos normālā ritmā. Bērni ir izveseļojušies un nākošnedēļ atkal apmeklēs skolu, savukārt es laiku īsināšu pie māsas. Hm, ko lai es adu, ja reiz šīs adatas ir pagalam???
*************************************
http://craftshownetwork.com/bookmaking/making-a-handmade-book-or-journal/ - te ir video pamācības;
http://www.sff.net/people/Brook.West/bind/bindit.html - te viens no sašūšanas veidiem;
http://content.photojojo.com/diy/make-your-own-photo-notebook-journal/ - video;
http://curiouslycrafty.wordpress.com/tutorials/ - klade ar auduma vākiem;
http://www.mothteeth.com/bookmaking/ - teksts ar zīmējumiem.
Nu jā, viss angļu valodā. Bet būtībā jau pēc zīmējumiem var saprast tāpat.
Gribēju vakar beidzot paadīt, bet mani gaidīja nepatīkams pārsteigums. Komplektā pie tā arī mācība - nav ko atstāt adīkli uz dīvāna, uz kura var apsēsties vairāk nekā pieci cilvēki! Ticiet man - kad nāks uz tā sēdēt bērns, viņam noteikti vienam pašam tur trūks vietas, un viņam gribot negribot būs jāapsēstas uz adīkļa! Lai tur vai kā, par vēlu meklēt, kurš no abiem to izdarīja, tās ir jau trešās KnitPro adatas, kuras man ir salūzušas....
Nākošnedēļ atgriežos normālā ritmā. Bērni ir izveseļojušies un nākošnedēļ atkal apmeklēs skolu, savukārt es laiku īsināšu pie māsas. Hm, ko lai es adu, ja reiz šīs adatas ir pagalam???
*************************************
Abonēt:
Ziņas (Atom)