Reanimācija

Pēdējā laikā (kopš janvāra beigām :) ) esmu normāla izmēra datoru nomainījusi uz planšetdatoru. Planšetdators būtībā ir ļoti ērts lietošanā gandrīz visās lietās. Gandrīz, jo vismaz man ir ļoti neērts rakstīšanā - jebkādā. Nerakstu komentārus, vēstules, nerakstu neko, izņemot gūgles tantes meklētāju. Esmu izkritusi no draugiem, citām sociālām vietnēm tieši šī iemesla dēļ. Toties esmu atklājusi, ka youtube.com ir atrodami ne tikai mūzikas video :)

Es samērā regulāri apskatos blogu, lai palasītu, ko raksta citi. Nav paslīdējis garām fakts, ka ne visos blogos norit aktīva darbība. Daži ir tādi paši kā manējie - komas stāvoklī. Komai seko reanimācija, kura beidzas vai nu ar dzīvības pazīmju atgriešanos, vai nu ar ... paši saprotat...

Man ļoti negribas blogu slēgt. Kaut kādā veidā tas ir daļa no manis, kaut arī komas stāvoklī....

Kamēr šis jautājums ir atvērts, pastāstīšu, kas ir noticis šajā laikā. :)

Adīšana. Pēdējais ieraksts par adīšanu bija svinīgā apņemšanās. Tad nu atskaitos.

Nr.1. Zeķes. Pabeidzu un nēsāju. Esmu ļoti apmierināta. Vieglas, ērtas, nekož. Kaut kur ir arī bilde, ja atradīšu, vēlāk ielikšu.
Nr.2. Pēc fotografēšanas turpināju adīt, taču pēc tam izārdīju. Atjaunots netiks.
Nr.3. Violetais sapnis. Nekas nav mainījies. Tiek apdomāts turpmākais liktenis. 70% iespējamība, ka turpināšu.
Nr.4. Varavīksne. Nekas nav mainījies.
Nr.5. Nezinu, kur esmu nolikusi. Nevaru atrast. Kad atradīšu, vai nu izārdīšu, vai arī tiks lietots kā šalle.
Nr.6. Arī nekas nav mainījies. 

FlyLady.
Tā sistēma patiešām darbojas. Viss notiek. Mājās krāmu kļūst mazāk, vietas vairāk, taču vēl daudz darāmā, lai sasniegtu sapni. :)

Darbdienas man ir kā vāveres ritenis. Darbs - mājas- darbs- mājas. Agrāk sestdienas man bija mājas uzkopšanas dienas, bet svētdiena - it kā atpūtas, bet vairāk nepabeigto darbu diena. Tagad, ar FlyLady, man māja visu laiku ir tādā stāvoklī, ka piektdienas vakarā man pietiek ar 2-3 stundām uzkopšanas, lai sestdiena un svētdiena man būtu BRĪVDIENAS vārda pilnā nozīmē.  Uzkopšana vienreiz nedēļā, kas aizņem vien 2-3 stundas? Ja man kāds to teiktu pirms gada, es teiktu, ka manā mājā tas nav iespējams. Bet redz' - ir! Tā ir tāda kaifīga sajūta, kad pamostos sestdien no rīta un saprotu - māja NAV JĀKĀRTO! Heh! :)

Īstenībā FlyLady māca, ka tad, kad māja būs atbrīvota no krāmiem, būs ne tikai tīrāka māja, bet arī parādīsies vairāk brīva laika. Šis laiks man jau sāk parādīties (sestdienas!), tagad ir jāsāk pamazām noteikt prioritātes, kur un kā šo laiku pavadīt. Sāku atcerēties, ka kādreiz, kamēr man vēl nebija algota darba, man patika adīt :) lasīt grāmatas :)

Varbūt reanimācija būs veiksmīga? :)

Lai jauka nākošā nedēļa!
Uz drīzu tikšanos!

Vai Tu zini, kas ir FLYlady?

Vai Tu esi dzirdējusi par FLYlady - mājas kārtošanas eksperti?

Ja vēlies iepazīties, skaties šeit. :)

Lai saulaina nedēļa! :)

Svinīgi apņemos.....

Visu pagājušo gadu, ja es atradu brīvu brīdi rokdarbiem, tad nevarēju izlemt, kuru no iesāktajiem darbiņiem ņemt. Man tādi ir vairāki. Apbrīnoju tās, kurām šādi nekad negadās. :)


Zeķes man. Es zeķes (gandrīz!) vienmēr adu vienādi. Pirmo 3 un 4 - gatavs!, bet otru - reizēm mēnešiem, reizēm - kā šoreiz - gadiem ilgi. Jo pirmo zeķi es noadīju 2012.g., bet otro - jūs pašas redzat...

Šis projekts saucas ''kad gribu nomierināties''. Iesāku kādā vakarā, kad biju sakreņķējusies. Tjipa veste, bet īstenībā nezinu kas. Man ir vairāki kamolīši palikuši no Pāces vilnas, kur baltā krāsa kopā ar pelēku un zilganpelēku. Varbūt tomēr kaut kas sanāks?.....

Man ir violetais sapnis. Šī krāsa dzīvē izskatās daudz labāk. Dziju es nopirku nezinu kur un nezinu kad. Tas bija sen. Šis ir jau kāds 5-tais mēģinājums no tās kaut ko uzadīt. Šis būs džemperis. NOTEIKTI būs. Jo tik tālu es nevienā mēģinājumā ar šo dziju netiku ne reizi.

Košais projekts. Ir apmēram gadu vecs, ik pabrīdim es ar to darbojos. Vispirms es to iesāku, tikai pēc tam izdomāju, kā es gribu, lai tas izskatās. Taču ārdīt bija žēl, un ideālas lietas man nepatīk anyway. Tā ka tas ir sīkums, kas manu sajūsmu par šo nespēj izbojāt. :) Būs varavīksne :)

Šis ir pēdējais - svaigi iesākts. Ja precīzi, tad apmēram nedēļu pirms Ziemassvētkiem. Jau šobrīd šo var izmantot kā šalli. Iespējams, pie tā arī palikšu.

Mans pats senākais projekts, laikam no kāda 2010.g. Bez komentāriem.

Svinīgi apņemos neuzņemties jaunus rokdarbus, kamēr šie nebūs pabeigti vai izārdīti. :)

Laimīgu Jauno gadu!

Līdz ar Ziemasvētku rotājumu salikšanu atpakaļ kastēs un atvadām no egles, laiks notraust putekļus un zirnekļu tīklus (virtuālos!!!) arī no bloga... :)

Es atgriezusies, lai paliktu.

:)

Dziju kāmis :D

Ir pavasaris.
Kad ir pavasaris, ir arī pavasara tīrīšana.
Kad ir tīrīšana (un arī ārā mešana), ir arī kārtošana.
Kad kārto māju, ir jākārto arī dzijas.
Sakārtoju un nošausminājos - pa kuru laiku es šito visu izadīšu. Jo vēl jau aiz kadra palika rudenī iepirktā Pāces dzija. Toties dziju vairs nepērku jau kādu gadu, ja neskaita Pāci. Un vēl vienu lielo Maximas maisu ar kamolīšiem atdevu meitai spēlēties.
Un kā jums? Pavasara dziju kārtošana un šķirošana būs?

 ****************************

Kiri

Par Kiri es domāju sen. Vairāk nekā pirms gada nopirku dziju šim mērķim. Mēģināju adīt divas vai trīs reizes, taču nesanāca. Izārdīju. Galīgi ar roku neatmetu, vienkārši gaidīju īsto brīdi, kad būs cita dzija un klikšķis.
Klikšķis bija, kad ieraudzīju BIG dziju, ko viņa nopirka ( ja nemaldos - Brīvdabas muzejā). Kad devos uz Pāci, nopirku tādu pašu lakatam.
Vēlāk rudenī, domājot par to, kā vienā dienā viss var mainīties, es iesāku lakatu. Tajos retajos brīžos, kad es varēju adīt kaut mazliet, šis lakats un dzija man deva zināmu mierinājumu.
Brūnā krāsa man atgādināja, ka pat tajos brīžos, kad visa pasaule šķiet sagriezusies kājām gaisā, var atrast stabilu pamatu zem kājām.
Zaļā krāsa teica, ka pavasaris būs. Tikai jāpagaida. Dienas kļūs garākas, gaiss siltāks un prieks atgriezīsies.
Zilā krāsa atgādināja, ka pat aiz tumšiem mākoņiem un melnas tumsas ir saule un gaiši zilas debesis.
Pavisam nesen es saņēmos un lakatu pabeidzu. Tas ir liels, silts un nedaudz kodīgs. Bet man patīk. Ļoti.
Tāds ir šis lakats ar stāstu.

Es ceru, ka jūs neslimojat.  Mani bērni vakar devās gulēt ar 38 grādu temperatūru. Māsa ar saviem bērniem ir slimnīcā jau no trešdienas  - labaratoriski apstiprināts - gripa! Tā kā mūsu bērni ir ciešā kontaktā, es izdarīju secinājumu, ka arī maniem bērniem ir gripa. Paldies Dievam, šodien manējie jūtas labāk, māsas vecākais bērns jau ir mājās, bet māsa ar mazo bēbi vēl ir slimnīcā.

Lai jums izturība un laba veselība!

************************************

musturs.lv

Vai es esmu vienīgā, kura nevar atvērt musturs.lv?
Varbūt kādai ir informācija par to?

***************************