Kaut kas top....

Atsevišķs stāsts par kaķi. 
Bildē redzamais pūkainais kāju sildītājs :D ir māsas kaķene. Mums šobrīd kaķa nav un diez vai arī tuvākajā laikā būs. Mums joprojām pietrūkst mīļā rudā runča, kuru es kādā februāra dienā atradu sabrauktu beigtu netālu no mūsu mājas, piesalušu pie ceļa. Taču negribu par skumjo.
Māsas kaķene vēsā mierā varētu piestrādāt par sargsuni. :D Ir atsevišķi cilvēki, kuriem viņa burtiskā nozīmē klūp virsū. Spalvas gasā, šņāc un uzbrūk to cilvēku kājām - kož un skrāpē. Un viņai ļoti patīk, kad es viņu mīļoju. Bet vēl vairāk viņai patīk, kad es adu. Jo tad viņa zin, ka es sēdēšu ilgi, un viņu ārā no klēpja nemetīšu. Viņa pacieš adīkli uz muguras, dzijas pavedienu, kas ķeras aiz ķepas dažreiz, guļ klēpī un murrā..... 
Mmmm.... Cik labi! :) 

P.S. Bija aizdomas par aukstumpumpu, tāpēc zāles uz lūpas - profilaksei... :) 

***************************************************

 

Klade

Parasta klade ar baltām lapām. Vāki aplīmēti ar dāvanu papīru, kuru es nopirku tieši šim darbiņam. Vienīgais reciklētais materiāls ir kartons vākiem. Grāmatzīme - Jysk pirkta lentīte. 

Klades man ļoti patīk. :) 

******************************

Džemperis

Pasūtījuma džemperis.
*******************************

Zaļais tops

Tops jau sen kā pabeigts, taču netiek īpaši nēsāts. Tas tāpēc, ka gribu topu nēsāt kopā ar jauku, kura ir procesā.


*************************************

Esmu atpakaļ!

Šis bija garš mēnesis. Man bija pazudusi vēlme rokdarboties. Es tik ļoti gaidīju pavasari, ka nekam citam neatlika spēka. Taču nu es esmu uzlādējusi savas baterijas. Fantastisku spēku, možumu un dzīvesprieku man dod raudzīties, kā uzlec saule. Vispār jau es esmu pūce pēc gulētiešanas un pamošanās tipa, taču mans organisms mēdz izstrādāt tādus trikus pēdējā laikā. Pamostos piecos, sešos no rīta un - nevaru aizmigt. Šis ir mans mīļākais gadalaiks. Dienas vēl joprojām kļūst garākas, viss ir kļuvis tik ļoti zaļš, ir tik daudz zaļās krāsas toņu!!! Zied tulpes un narcises, un hiacintes, un ievas, un ....un daudz kas cits! Fantastiski!!!! Dārzs... Arī rušināšanās mani nomierina un dod prieku.

Neskatoties uz adīšanas kūtrumu, pabeidzu pasūtījuma džemperi. Atrādīšu drīz.

Vispār jocīgi ar tiem pasūtījumiem. Tie paši mani kaut kā atrod. Taču ar katru nākošo mazlietiņ pieaug mans pašvērtējums. Un bailes, ka darbs pasūtītājam nepatiks vai tiks atzīts par sliktu esam, iet mazumā. Tā nu man šobrīd vēl varētu būt trīs pasūtījumi. Viens ir pavisam reāls - uzlabojams džemperis, daļu no tā pāradot.

Šobrīd aiz loga ir apmācies, šķiet, būs negaiss. Es ceru, ka būs. Cerībā uz lietu, es beidzu šo ierakstu.

Lai visiem pavasara prieks!!! :)

***************************************************

Agnesīc iedvesmo!

Agnesīc blogā es atradu viņas pavasara apņemšanos. Man tāda apņemšanās bija jau sen, tikai kaut kāda pēdējā stimula trūka. Agnesīc piemēru ņem šeit. Bildes šajā lapā liecina, ka notievēt var, vajag tikai gribēt.

Lielākais svars, ko esmu redzējusi uz svariem, ir 96 kg. Es pat īsi pirms dzemdībām nesvēru tik daudz!!! Šobrīd svars ir ap 94-93 kg, precīzi nezinu, svariem baterija nosēdusies. Gribu tikt pie 70 kg sākumā, vēlāk iespējams vēl mazāk. Pirms pirmās grūtniecības svēru 65 kg, tas varētu būt ideālais svars. Augums man ir 177 cm.

Uh! Agnesīc, lai Tev veicas! Un lai veicas arī man!

**************************************

Zaļš....

Kūstošās kupenes, spožā saule un kaut kas netverams gaisā manī rada nepārvaramu vēlmi pēc zaļās krāsas.

Ja es būtu māksliniece, es noteikti šobrīd gleznotu zaļu zāli, zaļus mežus, zilas debesis un milzīgi daudz košu ziedu. Un sauli, jā, tādu dzeltenu, spilgtu, kas apspīd visu un modina visu, kas dzīvs! Es ilgojos pēc siltā vēja, ilgojos novilkt biezās drēbes, ilgojos pēc tā, ko sauc par pamošanos pēc garās ziemas.

Ja es būtu rakstniece, tad es aprakstītu to visu tā, lai katrs, kas to lasītu, redzētu, kā mostas pavasaris, kā sarosās sēklas un izdīgst asni, un saplaukst lapas.... Kad es pavasarī vēroju plaukstošos pumpurus, vairāk nekā jebkurā citā laikā es apjaušu šo milzīgo dzīvības spēku, kuru izstaro ikkatra mazā lapiņa, ikkatrs, pat vismazākais zāles stiebriņš. Man šķiet, ka putni čivinot saka - nāk jau drīz, nāk jau drīz pavasaris! Ak!!!....

Es esmu adītāja, un vēlmi pēc zaļās krāsas es apmierinu zaļos adījumos. Topiņš-veste man jau ir, gribēju svārkus, bet laikam sanāks jaka. Bildes vēl nav. Kad vīram atrādīju topu, viņš teica: ''Es skatos uz tevi un redzu, ka pavasaris ir jau atnācis.'' Mīļi. :) Tā nu es adu, izbaudu procesu un gaidu pavasari!

Lai spirgta gaisa un saules jums pilnas dienas!


*********************************************