piektdiena, 2012. gada 16. marts

Dziju kāmis :D

Ir pavasaris.
Kad ir pavasaris, ir arī pavasara tīrīšana.
Kad ir tīrīšana (un arī ārā mešana), ir arī kārtošana.
Kad kārto māju, ir jākārto arī dzijas.
Sakārtoju un nošausminājos - pa kuru laiku es šito visu izadīšu. Jo vēl jau aiz kadra palika rudenī iepirktā Pāces dzija. Toties dziju vairs nepērku jau kādu gadu, ja neskaita Pāci. Un vēl vienu lielo Maximas maisu ar kamolīšiem atdevu meitai spēlēties.
Un kā jums? Pavasara dziju kārtošana un šķirošana būs?
 ****************************

sestdiena, 2012. gada 25. februāris

Kiri

Par Kiri es domāju sen. Vairāk nekā pirms gada nopirku dziju šim mērķim. Mēģināju adīt divas vai trīs reizes, taču nesanāca. Izārdīju. Galīgi ar roku neatmetu, vienkārši gaidīju īsto brīdi, kad būs cita dzija un klikšķis.
Klikšķis bija, kad ieraudzīju BIG dziju, ko viņa nopirka ( ja nemaldos - Brīvdabas muzejā). Kad devos uz Pāci, nopirku tādu pašu lakatam.
Vēlāk rudenī, domājot par to, kā vienā dienā viss var mainīties, es iesāku lakatu. Tajos retajos brīžos, kad es varēju adīt kaut mazliet, šis lakats un dzija man deva zināmu mierinājumu.
Brūnā krāsa man atgādināja, ka pat tajos brīžos, kad visa pasaule šķiet sagriezusies kājām gaisā, var atrast stabilu pamatu zem kājām.
Zaļā krāsa teica, ka pavasaris būs. Tikai jāpagaida. Dienas kļūs garākas, gaiss siltāks un prieks atgriezīsies.
Zilā krāsa atgādināja, ka pat aiz tumšiem mākoņiem un melnas tumsas ir saule un gaiši zilas debesis.
Pavisam nesen es saņēmos un lakatu pabeidzu. Tas ir liels, silts un nedaudz kodīgs. Bet man patīk. Ļoti.
Tāds ir šis lakats ar stāstu.



Es ceru, ka jūs neslimojat.  Mani bērni vakar devās gulēt ar 38 grādu temperatūru. Māsa ar saviem bērniem ir slimnīcā jau no trešdienas  - labaratoriski apstiprināts - gripa! Tā kā mūsu bērni ir ciešā kontaktā, es izdarīju secinājumu, ka arī maniem bērniem ir gripa. Paldies Dievam, šodien manējie jūtas labāk, māsas vecākais bērns jau ir mājās, bet māsa ar mazo bēbi vēl ir slimnīcā.

Lai jums izturība un laba veselība!

************************************

ceturtdiena, 2012. gada 23. februāris

musturs.lv

Vai es esmu vienīgā, kura nevar atvērt musturs.lv?
Varbūt kādai ir informācija par to?

***************************

svētdiena, 2012. gada 19. februāris

Koptamborēšana

Linda ir uzsākusi jauku koptamborēšanas tradīciju dienās, kad tauta pauž savu viedokli. Šoreiz es arī nolēmu piedalīties. :) Plāni man bija lieli kā Napoleonam. :) Tas vien parasti norāda uz to, ka čiks vien iznāks.

Ramona savā blogā atrāda tamborējumus bavāriešu tehnikā, kas mani vienmēr ir valdzinājuši. Pēc viņas blogā ieliktās atsauces izprintēju how to do jau pirms vairākām dienām. Kad pienāca sestdiena, sapratu, ka varēšu tamborēt vien pēc vakarinām. No rīta došanās uz iecirkni, pa dienu mājas darbi, kamēr vīri garāžā nodarbojās ar savu hobiju. :) Vakariņas bija gatavas, taču vīrs kā nenāca, tā nenāca.  Kamēr es gaidīju, iesāku tamborēt. Pēc stundas es sapratu, ka viss garām. Tehnisko rakstu nesaprotu, jo tas ir angļu valodā, dzija nepatīk un vispār..... Izārdīju. Deviņos atnāca vīrs un teica, ka esam uzaicināti uz vakariņām ārpus mājas. Desmitos okupējām LuLū picēriju. Kad visi astoņi bijām paēduši, padzēruši un atgriezušies mājās, es ķēros pie tamborēšanas otrreiz. Ar citu dziju un pilnīgā klusumā, jo visi gulēja. Šoreiz es par 99 % esmu pārliecināta, ka sapratu visu. Tikai atrādīt gandrīz nav ko, jo pa divām stundām neko dižu neizdarīju. :)


Secinājums.

Ideja par koptamborēšanu man patīk. Paldies Lindai par šādu tradīciju. Arī bavāriešu tamborēšanas tehnika man patīk. Iespējams, ka tieši šo tehniku es izvēlēsos savai lielajai segai, ko es vēlos tamborēt kaut kad nākotnē, kad būšu noadījusi parādus un pabeigusi iesāktos darbus. Lai nebūtu jāārda laukā vakardien iesāktais paraudziņš, droši vien taps spilventiņš :)

Lai jauka nedēļa!

**************************************

Pasūtījuma džemperis

Sakarā ar visām nebūšanām manā dzīvē, šī džempera īpašniece gaidīja savu džemperi 9 (!) mēnešus. Ceru, ka viņai patīk.

 ***********************************