trešdiena, 2014. gada 31. decembris

Garšīga zupa un karsta šokolāde aukstai ziemas dienai :)

Priekšvēsture :)

Es nezinu, vai to jau esmu teikusi, taču briesmīgā patiesība ir šāda - es - sieva un māte - neciešu ēst gatavošanu. Vienmēr esmu teikusi, ka, ja es dzīvotu viena, virtuves manā mājā nebūtu :D

Pirmdien, šķirstot vecus žurnālus, atradu 2 vienkāršas receptes, kuras ļoti gribējās pamēģināt. Protams, kas tur sevišķs, jūs teiksiet. Taču  - manā gadījumā var teikt, ka pūcei uzziedēja aste :D Plus vēl vīram zupa garšoja tik ļoti, ka šodien gatavoju to atkal. :) Forši :)

Pupiņu zupa

Nepieciešams:
400 g bundža balto pupiņu 
2 vidēji lielas vistas filejas
4-5 vidēji kartupeļi
2 burkāni
1 liels sīpols
3 ķiploka daiviņas
1 tējkarote adžikas (es to neliku! aizvietoju to ar saldo čili mērci)
vistas vai dārzeņu buljons ( manā gadījuma bija Gaļina Blanka :) 2 kubiņi)
olīveļļa cepšanai
graudu pipari
sāls
lauru lapas
skābais krējums
zaļumi

Notīrīju kartupeļus, sagriezu gabaliņos, uzliku tos vārīties. Iemetu katlā 2 vistas buljona kubiņus. Ieliku piparu graudus metāla tējas sietiņā un uzkarināju to uz katla malas. ( Neliela atkāpe. Pēc tam, kad mums visiem bija apnicis uzkost piparu graudus, kas bija zupā, mēs meklējām speciālu sietiņu vai ierīci, kur varētu tos ielikt. Tādi sietiņi bij dārgi. Mēs palikām pie paša lētākā, parastākā tējas sietiņa, kurš sastāv no divām saskrūvējamām metāliskām puslodītēm ar ķēdīti un āķīti galā. Ideāla lietiņa!!!) Notīrīju sīpolus, sasmalcināju. To pašu izdarīju ar ķiploku. Notīrīju un sarīvēju burkānu. Vispirms pannā apcepu sīpolus. Kamēr sīpoli cepās, sagriezu vistas fileju gabaliņos. Kad sīpoli bija caurspīdīgi, pievienoju ķiploku un burkānus. Vēl mirkli pacepu un tad to visu iebēru katlā. Tur ieliku arī pāris lauru lapas. Apcepu vistas fileju. Kad gabaliņi bija balti no visām pusēm, piebēru tiem nedaudz maltus melnos piparus un sāli. Sajaucu un arī iebēru katlā. Kad kartupeļi bija gandrīz gatavi, iebēru katlā pupiņas ar visu šķidrumu. Kad zupa bija gatava, es ieliku vienu ēdamkaroti čili mērces un sāli pēc garšas. Zupu pasniedz ar skābu krējumu un zaļumiem. GARŠĪGI!!! :)

Es nezinu, kā jums, bet man vienmēr ir gribējies zināt, kas ir tā karstā šokolāde, kura grāmatās tiek pasniegta nosalušām augstdzimušām lēdijām. :) Tāpēc, kad es kādā citā vecā žurnālā ieraudzīju, ka priekš karstās šokolādes vajag pavisam maz, es devos uz veikalu. :)

Karstā šokolāde (oriģinālais variants)

Nepieciešams:
Rūgtā šokolāde (kakao vismaz 75 %)
Saldais krējums (ieteicams 35 %)

Saldo krējumu uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai un pārlej pāri gabaliņos salauztai šokolādei. (Es veikalā nevarēju izvēlēties starp 75%, 85% un 99% šokolādi. Beigās paliku pie zelta vidusceļa. Cik labi, ka nenopirku 99%-īgo!!!) Maisa, līdz tiek iegūta viendabīga masa. Šeit beidzās oriģinālais variants.

Kad es tiku līdz šai vietai un mēs ar bērniem pagaršojām iegūto šokolādi, mēs sapratām, ka angļu aristokrāti nekad nebūsim. :) Šāda šokolāde mūsu - latviešu garšas kārpiņām ir daudz par rūgtu... :) Kad es pēc bērnu padoma tur pieliku gan cukuru parasto, gan vaniļas cukuru, šokolāde bija nedaudz vairāk ēdama, bet īsti tomēr nē. Pa to laiku meita no ledusskapja izņēma un savā krūzītē ielēja nedaudz piena. Piens šokolādi padarīja garšīgu. Tā nu es šokolādes bļodā ielēju nedaudz piena un karstā šokolāde latviešu gaumē bija gatava :) Arī šo ēdienu vīrs novērtēja atzinīgi, par ko man bija bezgala liels prieks! :)

Lūk, kādi garšīgi piedzīvojumi man gadījās Vecā gada nogalē! Izmēģiniet, ja neesat ko tādu gatavojušas! Lai labi garšo!

Lai Jaunais gads ir veiksmīgs visās lietās! Lai piepildās sapņi! Lai mūza atlido un iedvesmo jauniem radošiem projektiem! Lai mīlestība, laime, veselība, saticība un prieks ir vienmēr ar Jums!

Laimīgu Jauno gadu!!!!


svētdiena, 2014. gada 19. oktobris

Reanimācija

Pēdējā laikā (kopš janvāra beigām :) ) esmu normāla izmēra datoru nomainījusi uz planšetdatoru. Planšetdators būtībā ir ļoti ērts lietošanā gandrīz visās lietās. Gandrīz, jo vismaz man ir ļoti neērts rakstīšanā - jebkādā. Nerakstu komentārus, vēstules, nerakstu neko, izņemot gūgles tantes meklētāju. Esmu izkritusi no draugiem, citām sociālām vietnēm tieši šī iemesla dēļ. Toties esmu atklājusi, ka youtube.com ir atrodami ne tikai mūzikas video :)

Es samērā regulāri apskatos blogu, lai palasītu, ko raksta citi. Nav paslīdējis garām fakts, ka ne visos blogos norit aktīva darbība. Daži ir tādi paši kā manējie - komas stāvoklī. Komai seko reanimācija, kura beidzas vai nu ar dzīvības pazīmju atgriešanos, vai nu ar ... paši saprotat...

Man ļoti negribas blogu slēgt. Kaut kādā veidā tas ir daļa no manis, kaut arī komas stāvoklī....

Kamēr šis jautājums ir atvērts, pastāstīšu, kas ir noticis šajā laikā. :)

Adīšana. Pēdējais ieraksts par adīšanu bija svinīgā apņemšanās. Tad nu atskaitos.

Nr.1. Zeķes. Pabeidzu un nēsāju. Esmu ļoti apmierināta. Vieglas, ērtas, nekož. Kaut kur ir arī bilde, ja atradīšu, vēlāk ielikšu.
Nr.2. Pēc fotografēšanas turpināju adīt, taču pēc tam izārdīju. Atjaunots netiks.
Nr.3. Violetais sapnis. Nekas nav mainījies. Tiek apdomāts turpmākais liktenis. 70% iespējamība, ka turpināšu.
Nr.4. Varavīksne. Nekas nav mainījies.
Nr.5. Nezinu, kur esmu nolikusi. Nevaru atrast. Kad atradīšu, vai nu izārdīšu, vai arī tiks lietots kā šalle.
Nr.6. Arī nekas nav mainījies. 

FlyLady.
Tā sistēma patiešām darbojas. Viss notiek. Mājās krāmu kļūst mazāk, vietas vairāk, taču vēl daudz darāmā, lai sasniegtu sapni. :)

Darbdienas man ir kā vāveres ritenis. Darbs - mājas- darbs- mājas. Agrāk sestdienas man bija mājas uzkopšanas dienas, bet svētdiena - it kā atpūtas, bet vairāk nepabeigto darbu diena. Tagad, ar FlyLady, man māja visu laiku ir tādā stāvoklī, ka piektdienas vakarā man pietiek ar 2-3 stundām uzkopšanas, lai sestdiena un svētdiena man būtu BRĪVDIENAS vārda pilnā nozīmē.  Uzkopšana vienreiz nedēļā, kas aizņem vien 2-3 stundas? Ja man kāds to teiktu pirms gada, es teiktu, ka manā mājā tas nav iespējams. Bet redz' - ir! Tā ir tāda kaifīga sajūta, kad pamostos sestdien no rīta un saprotu - māja NAV JĀKĀRTO! Heh! :)

Īstenībā FlyLady māca, ka tad, kad māja būs atbrīvota no krāmiem, būs ne tikai tīrāka māja, bet arī parādīsies vairāk brīva laika. Šis laiks man jau sāk parādīties (sestdienas!), tagad ir jāsāk pamazām noteikt prioritātes, kur un kā šo laiku pavadīt. Sāku atcerēties, ka kādreiz, kamēr man vēl nebija algota darba, man patika adīt :) lasīt grāmatas :)

Varbūt reanimācija būs veiksmīga? :)

Lai jauka nākošā nedēļa!
Uz drīzu tikšanos!


svētdiena, 2014. gada 5. janvāris

Vai Tu zini, kas ir FLYlady?

FlyLady cartoon
Vai Tu esi dzirdējusi par FLYlady - mājas kārtošanas eksperti?

Ja vēlies iepazīties, skaties šeit. :)

Lai saulaina nedēļa! :)

ceturtdiena, 2014. gada 2. janvāris

Svinīgi apņemos.....

Visu pagājušo gadu, ja es atradu brīvu brīdi rokdarbiem, tad nevarēju izlemt, kuru no iesāktajiem darbiņiem ņemt. Man tādi ir vairāki. Apbrīnoju tās, kurām šādi nekad negadās. :)


Zeķes man. Es zeķes (gandrīz!) vienmēr adu vienādi. Pirmo 3 un 4 - gatavs!, bet otru - reizēm mēnešiem, reizēm - kā šoreiz - gadiem ilgi. Jo pirmo zeķi es noadīju 2012.g., bet otro - jūs pašas redzat...

Šis projekts saucas ''kad gribu nomierināties''. Iesāku kādā vakarā, kad biju sakreņķējusies. Tjipa veste, bet īstenībā nezinu kas. Man ir vairāki kamolīši palikuši no Pāces vilnas, kur baltā krāsa kopā ar pelēku un zilganpelēku. Varbūt tomēr kaut kas sanāks?.....

Man ir violetais sapnis. Šī krāsa dzīvē izskatās daudz labāk. Dziju es nopirku nezinu kur un nezinu kad. Tas bija sen. Šis ir jau kāds 5-tais mēģinājums no tās kaut ko uzadīt. Šis būs džemperis. NOTEIKTI būs. Jo tik tālu es nevienā mēģinājumā ar šo dziju netiku ne reizi.


Košais projekts. Ir apmēram gadu vecs, ik pabrīdim es ar to darbojos. Vispirms es to iesāku, tikai pēc tam izdomāju, kā es gribu, lai tas izskatās. Taču ārdīt bija žēl, un ideālas lietas man nepatīk anyway. Tā ka tas ir sīkums, kas manu sajūsmu par šo nespēj izbojāt. :) Būs varavīksne :)


Šis ir pēdējais - svaigi iesākts. Ja precīzi, tad apmēram nedēļu pirms Ziemassvētkiem. Jau šobrīd šo var izmantot kā šalli. Iespējams, pie tā arī palikšu.


Mans pats senākais projekts, laikam no kāda 2010.g. Bez komentāriem.


Svinīgi apņemos neuzņemties jaunus rokdarbus, kamēr šie nebūs pabeigti vai izārdīti. :)


trešdiena, 2014. gada 1. janvāris

Laimīgu Jauno gadu!

Līdz ar Ziemasvētku rotājumu salikšanu atpakaļ kastēs un atvadām no egles, laiks notraust putekļus un zirnekļu tīklus (virtuālos!!!) arī no bloga... :)

Es atgriezusies, lai paliktu.

:)