Ja es būtu māksliniece, es noteikti šobrīd gleznotu zaļu zāli, zaļus mežus, zilas debesis un milzīgi daudz košu ziedu. Un sauli, jā, tādu dzeltenu, spilgtu, kas apspīd visu un modina visu, kas dzīvs! Es ilgojos pēc siltā vēja, ilgojos novilkt biezās drēbes, ilgojos pēc tā, ko sauc par pamošanos pēc garās ziemas.
Ja es būtu rakstniece, tad es aprakstītu to visu tā, lai katrs, kas to lasītu, redzētu, kā mostas pavasaris, kā sarosās sēklas un izdīgst asni, un saplaukst lapas.... Kad es pavasarī vēroju plaukstošos pumpurus, vairāk nekā jebkurā citā laikā es apjaušu šo milzīgo dzīvības spēku, kuru izstaro ikkatra mazā lapiņa, ikkatrs, pat vismazākais zāles stiebriņš. Man šķiet, ka putni čivinot saka - nāk jau drīz, nāk jau drīz pavasaris! Ak!!!....
Es esmu adītāja, un vēlmi pēc zaļās krāsas es apmierinu zaļos adījumos. Topiņš-veste man jau ir, gribēju svārkus, bet laikam sanāks jaka. Bildes vēl nav. Kad vīram atrādīju topu, viņš teica: ''Es skatos uz tevi un redzu, ka pavasaris ir jau atnācis.'' Mīļi. :) Tā nu es adu, izbaudu procesu un gaidu pavasari!
Lai spirgta gaisa un saules jums pilnas dienas!
*********************************************
