Šis bija garš mēnesis. Man bija pazudusi vēlme rokdarboties. Es tik ļoti gaidīju pavasari, ka nekam citam neatlika spēka. Taču nu es esmu uzlādējusi savas baterijas. Fantastisku spēku, možumu un dzīvesprieku man dod raudzīties, kā uzlec saule. Vispār jau es esmu pūce pēc gulētiešanas un pamošanās tipa, taču mans organisms mēdz izstrādāt tādus trikus pēdējā laikā. Pamostos piecos, sešos no rīta un - nevaru aizmigt. Šis ir mans mīļākais gadalaiks. Dienas vēl joprojām kļūst garākas, viss ir kļuvis tik ļoti zaļš, ir tik daudz zaļās krāsas toņu!!! Zied tulpes un narcises, un hiacintes, un ievas, un ....un daudz kas cits! Fantastiski!!!! Dārzs... Arī rušināšanās mani nomierina un dod prieku.
Neskatoties uz adīšanas kūtrumu, pabeidzu pasūtījuma džemperi. Atrādīšu drīz.
Vispār jocīgi ar tiem pasūtījumiem. Tie paši mani kaut kā atrod. Taču ar katru nākošo mazlietiņ pieaug mans pašvērtējums. Un bailes, ka darbs pasūtītājam nepatiks vai tiks atzīts par sliktu esam, iet mazumā. Tā nu man šobrīd vēl varētu būt trīs pasūtījumi. Viens ir pavisam reāls - uzlabojams džemperis, daļu no tā pāradot.
Šobrīd aiz loga ir apmācies, šķiet, būs negaiss. Es ceru, ka būs. Cerībā uz lietu, es beidzu šo ierakstu.
Lai visiem pavasara prieks!!! :)
***************************************************
